RĪGA, 5. oktobris – Sputnik. Eiropas Komisijas Baltijas jūras padomes vicepriekšsēdētājs Eduards Sterns uzskata, ka Dānijas politikas dēļ nākamās paaudzes var palikt bez Baltijas mencām, raksta The Local.
Pēc Sterna domām, Dānijas un Vācijas politika mencu zvejas kvotu jautājumā nebalstās ne uz zinātnes, ne vēstures datiem, toties ciest var Baltijas zvejnieki.
Okeāna biologs doktors Džordžs Ross, mencu speciālists no Ņūfaundlendas Jūras universitātes, uzskata par kļūdainu valdošo viedokli par to, ka 50% Austrumbaltijas mencu mātīšu var vairoties, sasniedzot 20 cm garumu. Viņš norāda, ka mencu mātīte ir nobriedusi un gatava vairoties, tikai sasniedzot ievērojami lielāku garumu. Un tomēr, pamatojoties uz kļūdainajiem datiem, Dānija ir gatava pieprasīt mencu zvejas kvotu palielināšanu.
2015. gadā zinātniskā padome, kas bija veltīta Baltijas mencas populācijas problēmām Rostokas ostas rajonā, konstatēja, ka zivju stāvoklis ir pasliktinājies, izmēri – samazinājušies, gatavība vairoties iestājas vēlāk. Pie tam palielinājusies pieaugušo zivju mirstība un to parazītu daudzums. Arī Starptautiskā Jūras pētījumu padome (ISEC) apgalvo, ka Austrumbaltijas menca ir apdraudēta, turklāt Rietumbaltijas mencas stāvoklis ir vēl sliktāks.
Rietumbaltijas mencas rezerves krasi samazinās jau kopš 2008. gada. Zvejniekiem, it īpaši Dānijā tika atļauta zveja tādos daudzumos, kas neļauj populācijai atjaunoties.
Taču dāņu politiķi ignorē zinātnieku argumentus – viņi apgalvo, ka zinātnieki pēta datus, taču nekad neesot turējuši rokās īstu zivi. Daži zvejniecības nozares lobisti Dānijā un Vācijā pat apgalvo, ka šie dati vienkārši esot viltoti un mencām klājoties lieliski.
Eduards Sterns, kurš jaunībā nodarbojies ar laša un krabju zveju Aļaskā un Ņūfaundlendā, ir pārliecināts, ka Rietumbaltijas mencu, labākajā gadījumā, gaida Atlantijas mencas liktenis (tās zveja tika aizliegta 1992. gadā rezervju izsīkuma rezultātā). 2015. gadā saņemtie dati liecina, ka pēc vairāk nekā 20 gadus ilga Atlantijas mencas zvejas moratorija tās populācija beidzot sākusi atjaunoties.
Pēc viņa domām, ir Baltijas mencas glābšanai ir jāsamazina kvotas un zvejas atļaujas jādod nelielām zvejnieku biedrībām, kam draud vienīgā ienākumu avota zudums. Ekonomiskie zaudējumi ir jākompensē no ES fondiem un jāizstrādā izglītojoša programma, kas sniegtu zvejniekiem informāciju par mencu zveju.
Taču tagad no Dānijas un Vācijas ir atkarīgs tas, vai Baltijas jūrā rīt vispār būs zivis.
