RĪGA, 10. jūnijs - Sputnik. Valsts drošības dienesta (VDD) rīcībā esošā informācija liecina, ka valsts kritiskās infrastruktūras objektus apdraud bezpilota lidaparāti, vēsta Bb.lv.
Kritiskā infrastruktūra ir Latvijā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu. Šādi objekti ir, piemēram, hidroelektrostacijas un valdības nams.
Aizsardzības ministrijas pārskatā, ko šonedēļ izskatīja valdība, ziņots par kritiskās infrastruktūras drošību. Pārskata pamatā tika izmantoti dati par situāciju pagājušajā gadā.
Filmēja un fotografēja
2018.gadā VDD apsekoja 41 kritiskās infrastruktūras objektu valstī, un 18 no tiem bija sniegtas rekomendācijas iekšējās drošības pilnveidošanai, kas pārsvarā bija saistītas ar nepieciešamību pilnveidot iekšējās drošības pasākumus, apsardzes darba koordinēšanu, kā arī drošības sistēmas un personāla apmācību.
Taču pārskatā norādīts, ka pērn nav fiksēti nopietni drošības incidenti, kas apdraudētu objektu funkcionēšanu. Pamatā bažas radīja tikai objekta nesankcionēta fotografēšana un filmēšana.
Šajā jautājumā lielākās problēmas rada virs objekta vai tā tiešā tuvumā izmantotie bezpilota lidaparāti.
Šī iemesla dēļ VDD ieteica ieviest glrozījumus atbilstošajos likumos, lai regulētu bezpilota lidaparātu izmantošanu. Grozījumus patlaban izstrādā Civilās aviācijas aģentūra.
Šobrīd Aviācijas likums paredz, ka bezpilota lidaparāti nevar pietuvoties vairāk kā par 500 metriem militārās infrastruktūras objektiem, kas tiek izmantoti Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām, izņemot gadījumus, ja lidojums saskaņots ar NBS.
2017.gada jūlijā Latvijas valdība atbalstīja grozījumus, kuri aizliedz bezpilota lidaparātu pārvietošanos Aizsardzības ministrijas ēkas tiešā tuvumā – BPLA nevar tuvoties ēkām vairāk kā par 50 metriem.
Iepriekš vēstīts, ka piecu gadu laikā Latvijā ar droniem saistītā nozare pieaugusi vairāk nekā 12 reizes – no nepilna miljona eiro 2014.gadā līdz vairāk nekā 11 miljoniem eiro 2019.gadā. Uzņēmumu darbinieku skaits gandrīz trīskāršojies – no 57 līdz 132 cilvēkiem, savukārt kopējie maksājumi budžetā pieauguši vairāk nekā četras reizes – no 432 tūkstošiem eiro līdz 1,8 milj.eiro.
