RĪGA, 26. marts – Sputnik. Izmestā sadzīves tehnika Latvijā piesārņo apkārtējo vidi, tā vietā, lai nestu labumu, vēsta Eurostat.
Elektroiekārtu atkritumi ir sarežģīts komponentu maisījums. Tos pārstrādājot iespējams iegūt vērā ņemamu izdevību (piemēram, 2020. gada Vasaras olimpisko spēļu medaļas Tokijā tiks izgatavotas no dārgmetāliem, kuri iegūti no veciem viedtālruņiem), taču tie spēj arī piesārņot apkārtējo vidi un kaitēt cilvēka veselībai. Tāpēc šādu atkritumu savākšanai un pārstrādei tiek veltīta īpaša uzmanība.
2016. gadā ES tika savākti 8,9 kg elektroiekārtu atkritumu uz katru iedzīvotāju – par 25% vairāk nekā 2011. gadā. Par čempionu kļuva Zviedrija, kur tika savākti 16,5 kg atkritumu uz vienu cilvēku, savukārt vissliktāk klājās Rumānijā – vien 1,6 kg uz vienu cilvēku.
Latvija izrādījās otrajā vietā no gala – valstī savāc tikai 2,5 kg elektroiekārtu atkritumu uz vienu cilvēku, mazāk nekā Lietuvā (4,5 kg) un Igaunijā (9,9 kg). Tiesa, kā atzīmē pētījuma autori, gala rezultāts ir atkarīgs gan no tā, kādas atkritumu savākšanas metodes darbojas valstī, gan arī no tā, cik aktīvi iedzīvotāji pērk un izmanto elektrotehniku.
Vairāk nekā pusi (55,6%) no visiem 2016. gadā Eiropā savāktajiem elektroiekārtu atkritumiem bija lielā sadzīves tehnika. Telekomunikācijas un datoru iekārtas sastādīja 14,8%, fotoelektriskie paneļi – 13,5%, savukārt mazā sadzīves tehnika – 9%. Pārējie 7,2% ir daudzveidīgas elektroiekārtas, tostarp instrumenti, rotaļlietas, gaismas iekārtas un sporta aprīkojums.
Pētījumi parādīja, ka no 2004. līdz 2012. gadam lielās sadzīves tehnikas skaits, kura nenovēršami lūza piecu gadu garumā, pieauga no 3,5% līdz 8,3%. Izmesto veļas mazgājamo mašīnu vidū vairāk nekā 10% nokalpoja mazāk nekā piecus gadus. Eiropā arvien biežāk tiek sastaptas gaismas iekārtas, kurās nav iespējams nomainīt spuldzi – nākas izmest visu lampu un jāpērk jauna.
Saskaņā ar VARAM informāciju par 2018. gadu, šodien Latvijā tiek šķiroti mazāk nekā 30% atkritumu. Lai gan iedzīvotāju skaits Latvijā pastāvīgi samazinās, ražoto atkritumu skaits pieaug: ja pirms pieciem gadiem viens Latvijas iedzīvotājs ražoja 312 kilogramus atkritumu, pērn šis apjoms pieauga līdz 412 kilogramiem gadā. Un dažkārt šie atkritumi pat nenonāk izgāztuvē, bet gan ceļmalā vai mežā.
