RĪGA, 21. februāris – Sputnik. Pēdējo gadu laikā arvien vairāk latviešu reģionos sākuši šķirot atkritumus, visvairāk no tiem atpaliek galvaspilsētas daudzstāvu māju iedzīvotāji, pastāstīja LTV7 Krievu apraides raidījuma "Dzīve šodien" ēterā "Latvijas Zaļais punkts" direktors Kaspars Zakulis.
Viņš prezentēja "Latvijas Zaļā punkta" pasūtītās aptaujas datus, kuri parādīja, ka atkritumus šķiro 56% Latvijas iedzīvotāju. Pieaugumu 22% apmērā kopš 2011. gada skaidro ne vien ar latviešu atbildības līmeņa celšanos, bet arī ar attiecīgas šķirošanas infrastruktūras – atkritumu konteineru – esamību.
"Pats sarežģītākais – atrast tiem vietu. Ja zemes īpašnieka priekšā stāv izvēle – atbrīvot vietu autostāvvietai vai konteineram, vairumā gadījumu viņš izvēlēsies pirmo variantu," - ar nožēlu saka Zakulis.
Pēc viņa sacītā, vissliktākā situācija ar atkritumiem Latvijā izveidojusies Rīgā. Zakulis atzina, ka šķirošanai Rīgā traucē atkritumu vadu esamība daudzstāvu mājās.
"Atkritumu vadi jānoslēdz, tie atņem vēlmi šķirot. Tas taču ir vienkāršāk – iziet kāpņutelpā un izmest maisu. Atkritumu vadi uzreiz ir jāaiztaisa, un pēc tam jārunā par vietu konteineriem," - uzskata Zakulis.
Tiesa, viņš ir pārliecināts, ka dzīvošana šādā daudzstāvu mājā nav traucēklis atkritumu šķirošanai. Jo katrs iedzīvotājs var vērsties pie namu pārvaldnieka vai kompānijas, kura nodarbojas ar atkritumu izvešanu, un pieprasīt uzstādīt konteinerus šķirošanai.
Šobrīd visatbildīgākie izrādījušies Zemgales iedzīvotāji: 67% nodarbojas ar atkritumu šķirošanu. Tālāk seko Vidzeme (64%), Kurzeme un Latgale (54% katrā). Vismazāk ar atkritumu šķirošanu nodarbojas rīdzinieki – vien 45%.
Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji šķiro stikla pudeles un burkas (84%), baterijas (74%), plastmasas pudeles (70%), papīru un kartonu (62%), konservu bundžas (29%), nolietotās elektroiekārtas (28%), bioloģiskos atkritumus (22%) un nolietotās riepas (16%). Vērts atzīmēt, ka cilvēki sākuši apzināties izlietoto bateriju bīstamību: ja 2011. gadā tās speciālajos konteineros izmeta 58% Latvijas iedzīvotāju, tad 2016. gadā – jau 62%.
Statistiski vidējais Latvijas iedzīvotājs, kurš šķiro atkritumus, – tā ir sieviete vecumā no 45 līdz 54 gadiem, kura dzīvo ārpus Rīgas vai laukos, ar vidējo, vidējo profesionālo vai augstāko izglītību un kura strādā sabiedriskajā sektorā. Visretāk atkritumus šķiro rīdzinieks vecumā no 18 līdz 44 gadiem, kuram ir pamatizglītība un kurš strādā sabiedriskajā sektorā.
Latvijā tiek pārstrādāti 25,2% atkritumu (24. vieta Eiropas Savienībā), kas ir sliktāks par Lietuvas un Igaunijas rādītājiem. Salīdzinājumam: Vācija pārstrādā gandrīz 70% atkritumu.
