RĪGA, 21. maijs — Sputnik. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Laura Jansone informēja: ja Latvija neizpildīs ES prasības atkritumu utilizācijas jomā, minimālais sods sasniedz 392 tūkstošus eiro, vēsta Mixnews.lv.
Eiropas parlamenta apstiprinātie likumprojekti paredz līdz 2025. gadam palielināt mājsaimniecību un uzņemumu radīto atkritumu pārstrādes apjomus vismaz līdz 55%. Savukārt līdz 2030. gadam šim apjomam jāsasniedz jau 60%. Līdz 2025. gadam jāpārstrādā 65% iesaiņojuma materiālu, līdz 2030. gadam — 70%. Dažādu veidu iepakojumam paredzēti dažādi rādītāji.
Ja Latvija nepanāks šādus rādītājus, Eiropas Komisija var ierosināt ES Tiesai piespriest sodu.
VARAM rīcībā esošā informācija liecina, ka patlaban Latvijā tiek šķiroti mazāk nekā 30% atkritumu. Tikai pēc diviem gadiem Latvija varēs nodrošināt šķirošanu vismaz līdz 50% apmērā. Jansone apgalvoja, ka šī mērķa sasniegšanai tiekot darīts viss iespējamais.
Latvijas iedzīvotāji aizbrauc, bet atkritumi paliek
Iepriekš vēstīts, ka gandrīz puse atkritumu Latvijā netiek pārstrādāti, bet gan nonāk izgāztuvēs. Uzņēmuma "Zaļā josta" valdes pārstāvis Jānis Lapsa apgalvo, ka Latvijā ir reģioni, kuros radīti visi priekšnoteikumi šķirošanai. Taču, piemēram, Rīgā vēl joprojām nav skaidrības ar ilgtermiņa līgumiem par atkritumu izvešanu, un uzņēmumi, kuri piedāvā šķirošanu, nevēlas ieguldīt naudu projektos, kuri negarantē stabilitāti.
Atkritumi no Rīgas nonāk 2015. gadā celtajā šķirošanas rūpnīcā Getliņos. Atkritumu utilizācijas process uzņēmumā ir automatizēts: krāsainos metālus no melnajiem šķiro spēcīgi magnētiskie lauki, speciāli skeneri un gaisa lielgabali "izpūš" plastmasu no atkritumu plūsmas.
Rīgā veidojas aptuveni 600 tonnas sadzīves atkritumu dienā, taču poligonā tiek apglabātas tikai 40 tonnas atkritumu. Pārējais tiek šķirots un pārstrādāts, tāpēc pilsētas izgāztuves mūžs paildzinās. Un tomēr poligons varēs uzņemt atkritumus vēl aptuveni tikai piecus vai septiņus gadus.
Lielākajā daļā Eiropas valstu tiek apglabāti ne vairāk kā 10% sadzīves atkritumu, viss pārējais tiek sadedzināts un šķirots. Ja iedzīvotāji paši šķiros atkritumus, to utilizācijas maksa samazināsies, jo samazināsies uz izgāztuve vedamo atkritumu apjoms.
Latvijas iedzīvotāju skaits pastāvīgi samazinās, taču saražoto atkritumu apjoms valstī pieaug. Pirms pieciem gadiem viens iedzīvotājs valstī radīja 312 kilogramus atkritumu, taču pērn šis apjoms pieaudzis līdz 412 kilogramiem gadā.
