RĪGA, 12. marts — Sputnik. ASV vēlas palielināt programmu finansējumu, kas attiecās uz militārās palīdzības sniegšanu ārvalstīm tostarp Baltijas valstīm, ziņo RIA Novosti.
Saskaņā ar ASV Valsts departamenta budžeta projektu 2020. finanšu gadam, ārvalstu armiju apmācības un sagatavošanas programmai plānots piešķirt 100 miljonus dolāru – tas ir par 5 miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš.
Eiropas un Eirāzijas valstis no šīs summas saņems 26,4 miljonus dolāru, tas ir nepieciešams, lai pretotos "Krievijas ietekmei un agresijai" teikts budžeta projektā (šī noturīgā formulēšana dokumentā tiek izmantota vairākkārt un sakarā ar visdažādākajām programmām). Palīdzības saņēmēju vidū – Ukraina, Gruzija, Bulgārija, Polija, Rumānija un Turcija.
Otrā programma ("Ārvalstu militārpersonu finansēšana") ir daudz lielāka: tās īstenošanai administrācijas pieprasa vairāk nekā 5,3 miljardus dolāru - par 23,9 miljoniem vairāk nekā 2019. gadā. Pirmām kārtām Eiropā šo palīdzību saņems Ukraina, Gruzija un Baltijas valstis.
Kopumā Eiropas un Eirāzijas valstīm plānots piešķirt 75 miljonus dolāru. Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstis saņems vairāk nekā 5 miljardus dolāru (lai pretotos teroristiskiem grupējumiem un Irānas). Tiek atzīmēts, ka daļu līdzekļu var izmantot, kā palīdzību valstīm, kuras modernizē savas armijas un atsakās no Krievijas militārās tehnikas un bruņojuma.
ASV būtiski pastiprināja savu militāro klātbūtni un palīdzību Eiropas valstīm pēc Krimas atkalapvienošanās ar Krievijas Federāciju un konflikta uzsākšanas Ukrainas austrumos 2014. gadā. Pēc ASV iniciatīvas 2014. gada pavasarī tika uzsākta NATO karaspēku operācija Atlantic Resolve (Atlantijas apņēmība). Par iemeslu kļuva Vašingtonas paziņojums par savas uzticības demonstrēšanas nepieciešamību NATO, jo reģions saskaries ar "jaunu, taču pazīstamu draudu". Trīs gadu laikā ASV nosūtījušas uz Eiropu tūkstošiem militārās aviācijas un tehnikas vienību: iznīcinātājus, tankus, haubices, bruņutransportierus un citu apbruņojumu. Tāpat kopā ar tehniku uz Eiropas kontinentu tika nosūtīt vairāki tūkstoši karavīri un oficieri. ASV paziņo, ka visa šī tehnika, kā arī karavīri tiek nosūtīti uz Eiropas valstīm uz rotācijas pamata, kas nepārkāpj Galveno aktu Krievija-NATO, kurā teikts, ka nedrīkst būt pastāvīgas ievērojamu kaujas spēku uzturēšanās jaunu alianses dalībnieku teritorijā.
Taču Krievijā uzskata, ka NATO faktiski pārkāpusi Akta nolikumu, jo no militārā viedokļa nav nekādas starpības starp nepārtrauktu spēku rotāciju un to pastāvīgo uzturēšanos.
Savukārt Maskava jau vairākkārt ir apliecinājusi, ka nav ieinteresēta palielināt konfrontāciju ar NATO ne Baltijas reģionā, ne citviet pasaulē. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka NATO ir labi informēta par to, ka Krievija neplāno nekādus uzbrukumus, taču izmanto mītus par valsts radītajiem draudiem, lai aizbildinātu militārās klātbūtnes paplašināšanu pie KF robežām. Tomēr, Lavrovs atgādināja, Krievija ir gatava spert nepieciešamos soļus, lai atvairītu nacionālās drošības apdraudējumu, jo nes alianses militārā potenciāla pastiprināšanās Austrumeiropā.
Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs iepriekš informēja, ka ASV militārās klātbūtnes paplašināšanos Eiropā pie Krievijas robežām valsts uzskata par apdraudējumu un vērtē to negatīvi.
Tāpat Savienotās Valstis pašlaik sniedz militāro palīdzību Kijevai munīcijas un aprīkojuma veidā. Turklāt valsts rietumos Amerikas instruktori veic Ukrainas Nacionālās gvardes karavīru apmācību.
2017. gadā ASV valdība atbalstīja letālā bruņojuma, tostarp arī prettanku raķešu kompleksu Javelin piešķiršanu Ukrainai. Tomēr Kijeva nevar izmantot Vašingtonas piešķirtos Javelin pēc saviem ieskatiem, tas varētu būt iespējams tikai pēc to iegādes.
Maskava jau vairākkārt ieteikusi atturēties no bruņojuma piegādes Ukrainai, jo tamlīdzīgs solis tikai novedīs pie konflikta eskalācijas Donbasā. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka ieroču piegādes Ukrainai no ārienes nesekmēs krīzes noregulēšanu Ukrainā un Minskas protokolu īstenošanu.
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs norādīja, ka letālo ieroču piegāde Kijevai var novest pie jaunām traģēdijām.
