RĪGA, 19. februāris — Sputnik. Polijā sākusies mežu izciršana zonā, kurā paredzēts izbūvēt kanālu pāri Baltijas strēlei. Izcirtumu teritorija ir iežogota, to apsargā policija, patruļas mašīnas, privātie apsardzes uzņēmumi. Apvidus tiek patrulēts pat no gaisa – ar helikopteri, vēsta Gazeta Wyborcza.
Izdevums informēja, ka atļauju koku izciršanai Vislas strēlē izsniegusi Pomožes vojevodiste 15. februārī. Jau dažas stundas vēlāk sākušies darbi.
Koku izciršana turpinās dienām un naktīm. Darbi sākti no Vislas lagūnas puses. Domājams, tiks nocirsti aptuveni 50 tūkstoši koku 800 metrus platā un 1,5 kilometrus garā iecirknī, informēja izdevums.
Žurnālistus, kuri centās nofotografēt izciršanas darbus, apturējusi policija, viņiem paskaidrots, ka darbu zonā aizliegts apturēt automašīnas un izsēdināt pasažierus, bet viņiem savukārt aizliegts ieiet mežā. Ceļš ir atvērts, taču fotografēt ļauts tikai no braucošas automašīnas.
"Spriežot pēc darba tempiem, rodas iespaids, ka mēs skatāmies filmu par pasaules galu paātrinātā režīmā," – raksta Vislas strēles aktīvisti savā lapā Facebook. Viņi publicējuši ierakstu, kas liecina: izciršana rit aktīvi, netālu no ceļa jau guļ nozāģētu koku ar nocirstiem zariem.
Baltijas strēle – šaura sauszemes josla, kas atdala Kaļiņingradas līci no Gdaņskas līča. Strēle ir 65 kilometrus gara (35 km no tiem pieder Krievijas Federācijai). Polijā strēle savienota ar kontinentu. Bet Kaļiņingradas apgabalā to no kontinenta atdala kuģošanas šaurums.
Jau 2018. gada oktobra vidū Polijas valdība aizsāka simbolisku kanāla būvniecību pāri Baltijas strēlei Polijas valdošās partijas "Likums un taisnība" priekšsēdētāja Jaroslava Kačinska klātbūtnē. Grubarčiks un Kačinskis ieraka zemē stabu, kas simbolizēja būvdarbu sākumu. Būvdarbu plāns paredz, ka tiks izbūvēts 1,3 km garš un 5 metrus dziļš kanāls, kas ļaus ieiet Elblongas ostā (Polija) līdz 100 metrus gariem, līdz 20 metrus platiem kuģiem, kuru iegrime sasniedz 4 metrus. Projekta plānotās izmaksas – 880 milj. zlotu.
Polijas mediji ziņojuši arī par plāniem būvēt jaunu salu Kaļiņingradas (Vislas) līcī. Tās plānotā platība – 180 hektāri. Būvdarbiem tiks izmantota no jūras dibena izraktā grunts, būvējot kanālu pāri Baltijas strēlei.
Iepriekš Kaļiņingradas gubernatora pienākumu izpildītājs Antons Aļihanovs uzdeva īpaši izveidotai darba grupai, kurā strādāja ekologi, ihtiologi, okeanologi, hidrotehniķi un citi speciālisti, izvērtēt, ar kādiem ekoloģiskajiem riskiem saistīta kuģniecības kanāla izbūve pāri Baltijas strēlei Polijā.
Viņš uzsvēra, ka Krievijas ekologi nosūtījuši vairākus pieprasījumus Polijai ar lūgumu izskaidrot situāciju, kas saistīta ar kuģniecības kanāla būvdarbiem, taču atbilde ilgu laiku netika saņemta.
Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencija) paredz, ka Polijai bija jāinformē Krievija par plānotā kuģniecības kanāla potenciālo nelabvēlīgo ietekmi, kā arī jāsniedz garantijas, ņemot vērā kopējo ūdens baseinu, par to, ka pušu administrācijas apvienosies, lai samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz apkārtējo vidi.
Eiropas Komisija aicināja Polijas valdību uz laiku apturēt kanāla būvdarbus Baltijas strēlē. Atbilstošās vēstules nosūtītas vairākām iestādēm. EK pauda bažas par īpaši apsargājamās teritorijas "Natura 2000" apdraudējumu. Apsargājamajā teritorijā iekļauts Kaļiņingradas līcis un Baltijas strēle.
