RĪGA, 30. septembris — Sputnik. Krievijas Dabas ministrija izteikusi Polijas varasiestādēm nopietnas bažas jautājumā par Varšavas plāniem rakt kuģniecības kanālu cauri Baltijas kāpai. Krievijas DM atzīmēja, ka Baltijas kāpas dabas komplekss izceļas ar paaugstinātu jutību pret antropogēnām darbībām, turklāt Baltijas strēle ir koridors 20 miljoniem migrējošo putnu.
Baltijas (Vislas) kāpa ir šaura sauszemes josla, kas atdala Kaļiņingradas līci no Gdaņskas līča. Kāpa ir 65 kilometrus gara (35 no tiem pieder Krievijai). Polijā Kāpa ir savienota ar kontinentu, Kaļiņingradas apgabalā tā ir atdalīta no kontinenta ar kuģniecības šaurumu.
2016. gada maijā Polijas valdība pieņēma lēmumu par kanāla celtniecību cauri Baltijas kāpai, kas savienos Kaļiņingradas līci ar Gdaņskas līci. Paredzēts, ka 1,3 kilometru garā un piecus metrus dziļā kanāla celtniecība ļaus ienākt Polijas Elblongas ostā jūras kuģiem. Šobrīd vienīgais ceļš uz Elblongas ostu ved cauri Baltijskas šaurumam, ko kontrolē Krievija.
Projekta izmaksas sastāda apmēram 880 miljonus zlotu (205 miljonus eiro), celtniecība sāksies 2018. gadā. Pabeigt to plānots četru gadu laikā. Polijas valdība uzsver: šī investīcija nepieciešama valsts drošības apsvērumu labad. Pēc valsts valdošās "Likums un taisnīgums" partijas vadītāja Jaroslava Kačinska pārliecības, kanāla celtniecība "ir noteikta Polijas suverenitātes demonstrēšana". Viņš uzskata, ka ar kanāla celtniecību Varšava varētu nodemonstrēt, "ka laiki, kad krievi diktējuši", ko Polija drīkst un ko nedrīkst darīt savā teritorijā, ir beigušies.
Krievija uzstāj, ka projekts apdraud reģiona ekoloģiju. Krievijas ekologi vairākkārt rakstījuši prasības Polijai ar lūgumu sniegt skaidrojumus par kuģniecības kanāla celtniecību, taču ilgu laiku nesaņēma atbildes no poļu kolēģiem.
Kārtējo reizi Krievija pauda bažas starptautiskās sabiedrības departamenta direktora Nuritdina Inamova tikšanās laikā ar Polijas vēstnieka vietnieku — ministru-padomnieku Miroslavu Češčļiku, ziņo Dabas ministrijas mājaslapa.
Tikšanās laikā Inamovs norādīja, ka Baltijas kāpas dabas komplekss izceļas ar paaugstinātu jūtību pret antropogēnām darbībām un naftas piesārņojumu. Pateicoties savam ģeogrāfiskajam izvietojumam, tā kalpo par koridoru daudzu sugu migrējošajiem putniem, kuri lido no Krievijas ziemeļrietumiem, Somijas un Baltijas valstīm uz Centrāleiropu un Dienvideiropu. Ik gadu pavasarī un rudenī pāri kāpai lido līdz pat 20 miljoniem putnu, un lielākajai daļai no tiem Baltijas kāpa ir pietras vieta migrācijas ceļā.
Inamovs uzsvēra, ka Polijas kanāla celtniecības darbība ir izskatāma Espo konvencijas ietvaros (Konvencija par vides ietekmes izvērtēšanu pierobežas mērogā). Saskaņā ar šī dokumenta nolikumu, Polijai ir jārosina projekta sabiedriskā apspriešana un jāveic efektīvi pasākumi "būtiskas kaitīgas pierobežas apkārtējās vides ietekmes novēršanai, mazināšanai un kontrolei gaidāmās saimnieciskās darbības veikšanas ietvaros".
Turklāt Krievija un Polija ir arī Baltijas jūras Jūras vides aizsardzības komisijas (Helsinku komisijas) locekļi.
Krievija aicina Poliju "demonstrēt atbildīgu attieksmi pret šī Kaļiņingradas līča rajona unikālās vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu".
