RĪGA, 11. janvāris — Sputnik. Polija plāno uzbērt mākslīgu salu Kaļiņingradas līcī. Tās paredzētā platība – 180 hektāri. Salas uzbēršanai tiks izmantota no jūras dibena izraktā grunts, izbūvējot kanālu pāri Baltijas strēlei, vēsta klops.ru, atsaucoties uz Polijas izdevumu Wiadomosci.
Plānots, ka sala tiks uzbērta elipses formā, tās augstums virs jūras līmeņa sasniegs aptuveni trīs metrus.
"Tādējādi Polijas teritorija palielināsies, un jaunais objekts būs redzams pat no kosmosa," – stāsta Wiadomosci publicētā materiāla autors.
Taču izdevuma EurAsia Daily rīcībā esošā informācija liecina, ka Eiropas Savienība neatbalsta Polijas plānus uzbērt salu pie Krievijas robežas. Eiropas Parlamenta deputāts no Polijas Rišards Čarņeckis pastāstīja, ka Eiropas Komisija pieprasa darbu apturēšanu Vislas strēlē līdz brīdim, kad jautājumu izskatīs Brisele. Saskaņā ar viņa datiem, Eiropas Komisija jau nosūtījusi vairākas vēstules Polijas ministrijām minētajā jautājumā.
Baltijas strēle – šaura sauszemes josla, kas atdala Kaļiņingradas līci no Gdaņskas līča. Strēle ir 65 kilometrus gara (35 km no tiem pieder Krievijas Federācijai). Polijā strēle savienota ar kontinentu. Bet Kaļiņingradas apgabalā to no kontinenta atdala kuģošanas šaurums.
Oktobra vidū Polijas valdība aizsāka simbolisku kanāla būvniecību pāri Baltijas strēlei Polijas valdošās partijas "Likums un taisnība" priekšsēdētāja Jaroslava Kačinska klātbūtnē. Grubarčiks un Kačinskis ieraka zemē stabu, kas simbolizēja būvdarbu sākumu. Būvdarbu plāns paredz, ka tiks izbūvēts 1,3 km garš un 5 metrus dziļš kanāls, kas ļaus ieiet Elblongas ostā (Polija) līdz 100 metrus gariem, līdz 20 metrus platiem kuģiem, kuru iegrime sasniedz 4 metrus. Projekta plānotās izmaksas – 880 milj. zlotu.
Iepriekš Kaļiņingradas gubernatora pienākumu izpildītājs Antons Aļihanovs uzdeva īpaši izveidotai darba grupai, kurā strādāja ekologi, ihtiologi, okeanologi, hidrotehniķi un citi speciālisti, izvērtēt, ar kādiem ekoloģiskajiem riskiem saistīta kuģniecības kanāla izbūve pāri Baltijas strēlei Polijā.
Viņš uzsvēra, ka Krievijas ekologi nosūtījuši vairākus pieprasījumus Polijai ar lūgumu izskaidrot situāciju, kas saistīta ar kuģniecības kanāla būvdarbiem, taču atbilde ilgu laiku netika saņemta.
Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencija) paredz, ka Polijai bija jāinformē Krievija par plānotā kuģniecības kanāla potenciālo nelabvēlīgo ietekmi, kā arī jāsniedz garantijas, ņemot vērā kopējo ūdens baseinu, par to, ka pušu administrācijas apvienosies, lai samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz apkārtējo vidi.
