Visu 2018. gadu Viļņa, Rīga un Tallina aizvadīja militārās sagatavošanās darbos: audzēja nacionālos militātos budžetus, uzlaboja bruņojumu, nepārtraukti nodrošināja NATO starptautiskos manevrus savās teritorijās, ārvalstu armijas bāzu un nožogojuma celtniecību pie Krievijas robežas un visiem spēkiem veicināja "militāro Šengenu". Ja Baltijas valstīm atņemt visas šīs Krievijai naidīgās raizes, šķiet, paliks tikai reti apdzīvotas depresīvas teritorijas ES nomalē bez saprātīgām ārpolitikas pazīmēm, portālā Sputnik Lietuva rakstīja Aleksandrs Hroļenko.
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vadītāji 2018. gadā aizrautīgi atbalstīja amerikāņu destruktīvās iniciatīvas, savukārt ASV centās paplašināt militāro klātbūtni Eiropā, kur jau iepriekš bija dislocēti aptuveni 60 tūkstoši amerikāņu karavīru, un stiprināt sabiedroto finansiālo disciplīnu – pavisam nesen ieplānotos 2% IKP NATO budžetā iemaksāja tikai Lielbritānija, Polija, Grieķija un Igaunija.
Baltijas valstu militārie budžeti aizejošajā gadā strauji pārvarēja 2% barjeru, reģiona politiskā elite guva neapšaubāmus panākumus Krievijai naidīgās retorikas jomā. Mopsis, apriedams ziloni, nespēj mainīt milzeņa kursu. Tas cer tikai uz vecāko partneru ubagdāvanām un pūlas panākt kaut ko labāku.
Igauņu akcents
Hipotētiskā "Krievijas agresijas savaldīšana" izmaksā dārgi – ASV aviācijas bāzu atjaunošanai un modernizācijai Austrumeiropā Vašingtona atvēlējusi 214 miljonus dolāru. Latvijas un Igaunijas motivācijas celšanai piešķirts atsevišķs izdevumu postenis (Lietuvas infrastruktūra modernizēta jau agrāk).
2018. gadā Igaunija bija visaktīvākā cīņā ar "ļaunuma asi"– tā pārvērtusies par īstu poligonu un militāro objektu tīklu. Tapas un Emari bāzes kļuvušas par mūsdienu Baltijas mitoloģijas daļu. Turpat atrodas arī "pats tehnoloģiskākais Eiropā" un, šķiet, visdārgākais 135 kilometrus garais robežas žogs par 197 miljoniem eiro.
NATO spēku koncentrācija republikā sasniegusi bīstamu slieksni. Diezin vai tā bija nejaušība, kad Spānijas GKS iznīcinātājs Eurofighter Typhoon 2000 augustā palaida kaujas raķeti pie Igaunijas dienvidu robežām. Igaunijas debesīs kā mājās jūtas arī amerikāņu iznīcinātāji-bumbvedēji F-35 Lightning, kuri apgūst uzbrukumus Igaunijas teritorijā. Tallina apzināti uzņem valstī ASV trieciena bruņojumu – 300 km attālumā no Sanktpēterburgas un 800 km attālumā no Maskavas. Gandrīz neslēpdamies, Pentagons šeit gatavo karu ar Krieviju, liktenīgu igauņu tautai.
Igaunijas valsts vadītājiem nekaitētu pašsaglabāšanās sajūta, taču Igaunijas valsts budžeta stratēģija 2019.-2022. gadam vairāk nekā 47 miljardu eiro apmērā liecina par NATO militārās infrastruktūras prioritātajiem un ilgtermiņa plāniem. Rezultātā valsts teritorijā var parādīties viss alianses bruņojuma spektrs, ieskaitot amerikāņu kodolbumbas no arsenāliem Beļģijā, Vācijā, Nīderlandē, Itālijā un Turcijā, kā arī vidēja darbības rādiusa raķetes pēc ASV izstāšanās no INF līguma.
Gada laikā pēc NATO pirmās vienības ierašanās Igaunijā tās pilsoņu dzīve ir kļuvusi daudz sarežģītāka un bīstamāka, taču jebkuri pret valdību vērsti kritiski izteikumi sastop specdienestu pretsparu.
Piemēram, jūlijā Drošības forumā, kas aizritēja Kolorado štatā ASV, Igaunijas Ārējās izlūkošanas departamenta ģenerāldirektors Miks Marans paziņoja: "Esam identificējuši Krievijas ietekmes aģentu tīklu, ko veido politiķi, žurnālisti, diplomāti un uzņēmēji. Viņiem saka, kas darāms."
Skaidrs, ka "aģentiem" pēc tam klājās plāni. Savukārt Igaunijas valdības ministri septembrī nonāca pie principiālas vienošanās par 2019. gada valsts budžetu, kurā aizsardzībai paredzēti 590 miljoni eiro – rekordliela summa visā republikas vēsturē.
Lietuvas hegemonija
Arī Viļņa cenšas uz kara takas neatpalikt no vecākajiem partneriem un iespiesties starp alianses līderiem aizsardzības izdevumu ziņā. NATO samitā jūlijā galvenā bija ASV prezidenta Donalda Trampa prasība palielināt militāros izdevumus, tostarp arī Baltijas valstu PGA stiprināšanai.
Amerikāņu iniciatīva neguva vispārēju atbalstu, taču pašuzupurēšanās lēkmē Lietuva spēra kārtējo soli uz priekšu. Šeit jāzina mērs, jo ASV labāk grib karstu naudu, nevis karsto karu, un 4% no Eiropas sabiedroto IKP ir labāka perspektīva nekā izdedzināta Eiropa.
Militārā spēka reitingā Lietuva ieņem 95. vietu, tā ir visvairāk militarizētā Baltijas valsts. Tās bruņotajos spēkos patlaban dien aptuveni 16 tūkstoši kareivju, daudz vairāk nekā Latvijā (105. vieta pasaulē, deviņi tūkstoši kareivju) un Igaunijā (108. vieta pasaulē, pieci tūkstoši karavīru) kopā.
Lietuva vēl joprojām pretendē un militāro hegemoniju jūrā Baltijas reģionā. Tikai maijā vien Klaipēdu apmeklēja 37 kara kuģi un apmēram 4 tūkstoši kara jūrnieku no 16 valstīm – NATO manevru Baltops 2018 dalībnieki. No šī viedokļa valsts suverenitāte, kā arī pilsoņu intereses un drošība atkāpjas otrajā plānā.
Lietuvas karavīri mācās aizsargāt Gruziju, ko neviens neapdraud. Oktobrī Lietuvas Aizsardzības ministrija oficiāli parakstīja vienošanos par Lietuvas bruņoto spēku ievērojamas daļas pāriešanu Bundesvēra rīcībā. Tātad republika faktiski ir zaudējusi sauszemes spēkus, kuru fundaments – motorizētā kājnieku brigāde "Dzelzs vilks" – pārgājusi vācu divīzijas sastāvā (Lietuvas suverenitāte labprātīgi nodota sabiedrotai valstij).
Tālākās militarizācijas pašnāvnieciskais pikējošais lidojums – bruņojuma uzlabošana, piemēram, Javelin iegādes, NATO nepārtrauktie manevri un jaunie poligoni nesola Lietuvai neko labu. Naidīgie izteikumi un pret Krieviju vērsto sanckiju atbalsts nodarījis valstij kaitējumu, kas salīdzināms ar plaŠu karadarbību: Maskava ieviesa kontrsankcijas, un preču apgrozījums ar Lietuvu krities par 30%. Neapšaubāmi, Baltijas reģionu visvairāk apdraud ASV un NATO intereses.
2018. gada rezultāti ir skumji: militāro manevru skaits pieaug, valsts iedzīvotāju – iet mazumā.
Latvijas apokalipse
Rīga ir "Krievijas vardarbīgas savaldīšanas" aktīviste. 2018. gadā Latvijas aizsardzības budžets sasniedza NATO pieprasītos 2% IKP – vairāk nekā 576 miljonus eiro, ko būtu iespējams ieguldīt sociālajā sfērā.
Domājams, bruņojums tomēr ir svarīgāks, un Latvijas armija saņēma Izraēlas prettanku raķešu kompleksus Spike – februārī tika parakstīts līgums par 108 miljoniem eiro. Krievijas tanki Baltijā neieradīsies (tā ir aksioma), tātad tā ir vējā izmesta nauda.
Iepriekš Vašingtona iztērēja 170 miljonus eiro militārās infrastruktūras attīstībai valstī, ieskaitot Ādažu armijas poligona vērienīgu paplašināšanu un aviobāzes rekonstrukciju Lielvārdē. Militarizāciju atbalsta arī Brisele un no savas puses plāno ieguldīt Latvijas aizsardzībā līdz 2021. gadam 71 miljonu eiro.
Gada gaitā Latvijā aizritējusi virkne plašu starptautisko manevru. Piemēram, Anakonda 2018 aptvēra visu Baltijas reģionu – tās dalībnieki apguva Kaļiņingradas apgabala ielenkšanu. NATO manevros Sill 20 valstu kareivji stājās pretī naidīgajai valstij Muriniusai, ko mācību scenārijs izvietoja Krievijas teritorijā. Plašās mācības Namejs 2018 atstāja pozitīvu iespaidu arī uz vietējiem iedzīvotājiem (Stokholmas sindroms).
Piezīmēsim, ka, neskatoties uz būtiskajiem finansiālajiem ieguldījumiem un manevriem, Latvijas Aizsardzības ministrija augustā ieteica iedzīvotājiem kara apstākļos izdzīvot saviem spēkiem. Šis paradokss atspoguļo Latvijas un citu Baltijas valstu patieso lomu kolektīvo Rietumu plānos – teritorija paredzēta karaspēka izvēršanai un iespējamai agresijai, bet vietējie iedzīvotāji būs atstāti atbildes trieciena varā. Baltijas reģiona iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka jebkāda Krievijas un NATO bloka militāra sadursme neizbēgami novedīs pie kodolkonflikta, no kura glābiņa nebūs.
Patlaban jūras un gaisa bāzes spārnotās raķetes Tomahawk no Baltijas jūras spēj sasniegt Urālus (2000 km). Vidēja darbības rādiusa sauszemes raķetes no Latvijas spēj sasniegt mērķus līdz 5500 km attālumā, tas ir, visā KF teritorijā Eiropā un Aizbaikālā. Pentagonam tā ir ļoti ērta pozīcija. INF līgums jau sen traucē amerikāņiem, un tā laušana daudzkārt pavairos Baltijas valstu iznīcināšanas risku.
Vienlaikus neatkarīgie avoti Rietumos apstiprina: ASV gatavojas bakterioloģiskajam karam. Tas rada pārliecību, ka reģionā izdzīvos tikai brētliņas.
No Maskavas redzamā aina
NATO aviācijas bāzu tīkla attīstība Baltijā ļauj operatīvāk paplašināt alianses gaisa spēku grupējumu Austrumeiropā, vairot stabilitāti militāra konflikta gadījumā. Mēs vērojām, kā manevros 2018. gadā desmitiem alianses kara lidmašīnu apguva nevis aizsardzību, bet gan Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas pārraušanu nelielā augstumā. Maskava bija spiesta reaģēt, un februārī tika pieņemts lēmums par operatīvi taktisko raķešu kompleksu "Iskander M" pastāvīgu dislokāciju Kaļiņingradas apgabalā.
"Iskander" ir integrēts ar dažādām izlūkošanas un kontroles sistēmām, spēj saņemt informāciju par mērķi no mākslīgajiem pavadoņiem, izlūklidmašīnām un bezpilota lidaparātiem. Kompleksa prioritārie mērķi ir pretinieka komandpunkti, pretraķešu un pretgaisa aizsardzības līdzekļi, aviobāzes un citi objekti. Kompleksa virsskaņas kaujas galviņas ir neredzamas pašreizējām un perspektīvajām PRA sistēmām.
Krievijas spēku nostiprināšanu rietumu stratēģiskajā virzienā attaisno arī fakts, ka 26 NATO valstīm Eiropā ir divi miljoni kareivju, 7 tūkstoši tanku, 11 tūkstoši artilērijas iekārtu un vairāk nekā 2 tūkstoši kara lidmašīnu. Visa šī armāda lēnām, taču pastāvīgi tuvojas Krievijas robežām.
Protams, Maskava nekad neļaus NATO izjaukt pašreizējo spēku līdzsvaru Baltijas reģionā. Krievijas militārā doktrīna deklarē tiesības izmantot kodolieročus arī tad, ja konstatēta agresija pret Krieviju ar konvencionālo ieroču palīdzību situācijā, kad apdraudēta ir valsts pastāvēšana.
Ja militārie draudi Baltijas virzienā izrādīsies kritiski, Krievijas preventīvie pasākumi sagraus pīšļos ASV apsteidzes trieciena infrastruktūru, "PGA reģionālā sistēma" vai amerikāņu PRA Baltijas valstīm nepalīdzēs – XXI gadsimtā pasaules likteni vai kara iznākumu izlems Krievijas hiperskaņas raķetes. Uz šo argumentu kolektīvajiem Rietumiem atbildes nav.
Par NATO pūliņu iznākumu Baltijā 2018. gadā var uzskatīt arī Krievijas jauno 70 militāro vienību darbības saliedēšanu Rietumu virzienā. Virkne "partneru" nespēj samierināties ar tādu realitāti, tomēr Krievijas stingrie un konsekventie soļi savu nacionālo interešu zonā ir neatgriezeniska parādība.
Analizējot neseno incidentu Kerčas šaurumā, amerikāņu izdevums National Interest atzīmēja: "Tas, ka Krievija nepieklājīgi un rupji "iemācīja" ukraiņiem savus navigācijas noteikumus, ir neapmierinātā lāča pašsaprotama un sagaidāma reakcija. Taču tas ne nav iemesls klaunādei aukstā kara garā, ne arī solīds iemesls kodolvalstu militāras konfrontācijas sākumam."
Vai patiešām kāds uzskata, ka Baltijas reģionā, Krievijas robežu tuvumā ģeopolitiskā navigācija principiāli atšķiras? Baltijas valstu, visas Eiropas un par Savienoto Valstu stratēģisko drošību nosaka uzticēšanās un labu kaimiņattiecību līmenis attiecībās ar miermīlīgo un savaldīgo Krieviju.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.
