24.-26. oktobrī Latvijā notika mācības Baltic Host, kuru mērķis ir NATO spēku uzņemšanas procedūras pārbaude Baltijas valstu teritorijā. Manevru pamatā – izdomāts reģionālās krīzes eskalācijas scenārijs. Mācībās piedalījās Baltijas valstu bruņotie spēki un NATO vienības, kas dislocētas Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā, Slovākijā un Ungārijā.
Vienlaikus sarosījās amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji В-52, kuri regulāri "palielina ASV un NATO spēku karavīru gatavību un iespējas" Baltijas valstīs.
Šajā fonā Latvijai nākas demonstrēt augstu civilās un militārās gatavību konflikta eskalācijai savā teritorijā. Iespējams, pat gatavību uzupurēties cīņā ar draudīgu un bīstamu pretinieku. Un tomēr galvenā ir loģistika. ASV spēku Eiropā komandieris ģenerālleitnants Bens Hodžess iepriekš ierosināja izveidot "militāro Šengenu", savukārt Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite kaismīgi atbalstīja ideju ES valstu vadītāju samitā.
Stratēģijas ķīlnieki
Lielu militāro formējumu pārvietošanās kārtības atvieglošana likumdošanas līmenī ES valstīs vēl tiek apspriesta, taču patlaban tā nav galvenā stratēģijas Drang nach Osten problēma.
Efektīva "spēku projekcija" prasa atbilstošu loģistiku, sakārtotu transporta komunikāciju sistēmu, citādi alianses spēki nokavēsies un neieraudzīs pretinieku plānotajā vietā. Tāpēc ASV spēku Eiropā komandieris Bens Hodžess nenogurstoši popularizē "militārās Šengenas" ideju, kā arī bruņojuma un militāro kravu transportēšanas speciālos noteikumus. Eiropas sabiedroto intereses šajās sacīkstēs neizbēgami atkāpjas.
Pentagona lidmašīnām un tankiem ir jājūtas komfortabli Eirāzijas operatīvajā telpā, "jāpārvietojas tikpat ātri vai ātrāk nekā Krievijas spēkiem", taču faktiski tehnikas pārvietošana no vienas Eiropas valsts uz otru prasa pārāk daudz laika. Gluži elementāri: trūkst dzelzceļa platformu tanku pārvadāšanai, raksta portāls Delfi.lv.
Problēma tika izvērtēta jau mācībās "Anakonda 2016" Polijā (tajās piedalījās 30 tūkstoši karavīru) – militārās tehnikas pārvietošana no Vācijas uz Poliju ilga septiņas diennaktis. Šāds NATO spēku pārvietošanās ātrums ES vērojams arī pašlaik, un kara apstākļos neizbēgami novedīs pie iniciatīvas zuduma un sakāves. Tāpēc Baltic Host nav parasti manevri – Latvijā tiek apgūti stratēģiskie algoritmi ASV un NATO spēku pārvietošanai Krievijas robežu tuvumā.
"Barbarosas" variants kovboju stilā – tranzītā cauri Baltijai – nav nekāda fantastika. Puse Pentagona ārvalstu bāzu (350) atrodas Eiropā. Vairāk nekā 40 no tām ir ASV īpašums. Piecu Eiropas valstu (Nīderlande, Beļģija, Luksemburga, Vācija un Itālija) stratēģiskajos objektos (13 garnizonos) dislocēti 60 tūkstoši amerikāņu karavīru. Turpat glabājas milzīgas ieroču un militārās tehnikas rezerves. Un, ja svētajam amerikāņu pārākumam kaut kur šķēršļus liks nepilnīgie ES parlamenti, nacionālās robežas vai transporta sistēmas, Pentagons to visu koriģēs.
Apokalipses loģistika
Loģistikas piemēram izskatīsim aviobāzes Rammstein (Vācija) funkcijas. Tā ir ASV GKS galvenā mītne Eiropā un NATO valstu apvienotās PGA komandcentrs, galvenais pārkraušanas punkts ASV kravu un spēku transportēšanai Eiropas kontinentā. Acīmredzot, militāra konflikta apstākļos ar Krieviju bāze kļūs par galveno loģistikas centru karaspēka un tehnikas uzņemšanai un tālākai nosūtīšanai uz "Austrumu fronti". Pat miera laikā šeit glabājas 150 ASV aviācijas kodolbumbas, dislocētas 16 kara transporta lidmašīnu eskadriļas, strādā un dien aptuveni 40 tūkstoši cilvēku.
It kā jau Rammstein ir pārliecinoša Pentagona "spēka projekcija" Eiropā. Taču pa ceļam no Vācijas uz Krieviju ir vairākas valstu robežas, ko "sastrēgumstundās" ieteicams šķērsot atbilstoši sakārtotai shēmai, bez ES formalitātēm, demokrātijas un birokrātijas. Tagad pareizināsim transporta un loģistikas problēmu ar 350 Pentagona objektiem Eiropā, paturēsim prātā transatlantijas plūsmas un sapratīsim, cik lielā mērā ASV un NATO nav gatavas karam ar Krieviju. Tātad 2017. gada parauga "latviešu strēlnieku" loģistikas loma ir milzīga.
Domājams, netālās nākotnes karos mūsdienīgās tehnoloģijas un jauno veidu ieroči saīsinās aktīvās karadarbības laiku līdz dažām diennaktīm. Un Pentagons joprojām saskata perspektīvu savā tehnoloģiskajā pārākumā, "kombinētajos manevros" un "daudzdomēnu operācijās". Tomēr bezkontakta karš ar Krieviju nav iespējams, taču alianses spēku manevru iespējas Eiropā ir visai ierobežotas (kontingents absolūti nav gatavs karam). Turklāt gadu desmitiem ilgajās lokālajās operācijās Tuvajos Austrumos amerikāņi ir zaudējuši iemaņas cīnīties līdzīgam ar līdzīgu (ja vispār kādreiz ir to pratuši). No tā izriet krasās militāri politiskās kustības, manevru sērija Baltijā. Robežu šķērsošanai ir piemērotas dažādas metodes.
2017. gada vasarā Ziemeļatlantijas alianses vadība informēja par daudznacionālo bataljonu izvēršanu Austrumeiropas teritorijā. Nu, protams, tikai aizsardzībai. Ar to pašu mērķi novembrī ASV nogādās Latvijā 76 helikopterus Black Hawk, Apache un Chinook. Tehnika no Teksasas Baltijā tiks nogādāta pa jūru. Vienlaikus Pentagons rok ierakumus Moldovā, orientē Kijevu uz Ukrainas bruņoto spēku atbilstību alianses valstu spēku standartiem līdz 2020. gadam. Dažkārt rodas iespaids, ka Rietumi tīri vai sapņo par militāru konfrontāciju ar Krieviju. Bet kas notiks pēc tam?
Jāpiebilst, ka Maskava nemeklē konfliktus un militāra spēka pielietošanas (kodolieroču izmantošanas) iespēju pieļauj tikai kā atbildi agresijai pret sevi un saviem sabiedrotajiem. Turklāt tikai tad, ja būs izsmelti miermīlīgie līdzekļi konflikta atrisināšanai.
