14. augustā Latvijas valdība apstiprināja savu bruņoto spēku dalību Ziemeļatlantijas alianses vērienīgajās mācībās "Namejs 2018". Manevri notiks no 20. augusta līdz 2. septembrim. To scenārijā paredzēta vietējo Latgales tautas republikas "separātistu" sarīkoto nekārtību apspiešana.
Mācības notiks visā valsts teritorijā. Tautas sacelšanās apspiešanu Latvijā NATO apvienotā militārā grupējuma sastāvā apgūs Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, ASV un Kanādas karavīri. Pēc būtības tā ir gatavošanās intervencei pilsoņu kara gaitā.
Tamlīdzīgi vingrinājumi Baltijas valstīs kļūst sistemātiski un atspoguļo Rietumu bailes no Krievijas pozīciju nostiprināšanās Eiropā un pasaulē, — tā ir valsts, kas neatzīst ASV izcilību, pretojas NATO paplašināšanai uz Austrumiem un var kļūt par ES alternatīvu Eirāzijas telpā.
Protams, Baltijas "separātisms" nerada reģionālās drošības problēmas, taču rezultātā var novest pie Baltijas tautu leģitīmas pašnoteikšanās. Rezultātā Savienotajām Valstīm draud kontroles zudums pār vasaļiem Austrumeiropā.
Pasauļu karš
Agrāko "hibrīdmanevru" pieredze apliecina, ka NATO austrumu flangs ir viegli ievainojams. Gribot negribot atmiņā ataust pērnais "eksorcisms" Lietuvā, kuras teritorijā, saskaņā ar mācību leģendu, iekļuvuši "zaļie cilvēciņi" no nedraudzīgās kaimiņvalsts. Informācija par pretdiversiju mācībām netika sniegta iepriekš, un to rezultāts daudziem lika justies neērti.
Trīs desmiti "diversantu" mierīgi izkāpa no vilciena Šalčininku pierobežas stacijā (45 kilometrus uz dienvidiem no Viļņas), sabojāja sakaru sistēmu un pārņēma savā ziņā tuvāko apdzīvoto vietu. Negaidot pārsteigtie lietuviešu robežsargi un policisti nepretojās, vairāk nekā desmit no viņiem "iebrukuma" gaitā likvidēja "zaļie cilvēciņi". Piedevām izrādījās, ka Šalčininkos mīt vieni vienīgi "separātisti" — pilsētiņas mierīgie iedzīvotāji it nemaz nepretojās ienaidniekam un neviens neziņoja par "zaļajiem cilvēciņiem" pa tālruni 112. Atliek tikai iztēloties, kā cilvēkiem apnikusi oficiālā rusofobija un militāriskā psihoze.
Droši vien daudzi lietuvieši, latvieši un igauņi apjēdz, ka ģeogrāfisko īpatnību dēļ Baltijas valstu drošība lielākā mērā atkarīga no labām kaimiņu attiecībām ar Krieviju nekā no Ziemeļatlantijas alianses. Daudzi atceras, kā 90. gadu sākumā Maskava miermīlīgi atlaida Baltijas valstu "separātistus" un daudzus citus. Taču jau 2004. gadā Baltijas valstis iestājās NATO un šodien organizācija draud Krievijai ar "spēka projekciju".
Informācijas jomā viss ir apgriezts kājām gaisā. NATO agresīvā paplašināšanās uz Austrumiem tiek atainota kā labsirdīga mazo tautu aizsardzība no "lielā bada" un "deportācijām", uz ko krievi it kā esot noskaņoti ģenētiskā līmenī. Alianses ikgadējās "hibrīdmācības" notiek pēc tipiska, Krievijai naidīga scenārija: reģionālais "hegemons un agresors" atbalsta etniski tuvus "separātistus", kuri grozās Viļņas, Rīgas vai Tallinas apkaimē. Veselīgā sabiedrība un varas struktūras stingri atraida šos "nepilsoņus". Lai novērstu mazakumtautību demokrātisko genocīdu, "zaļo cilvēciņu" vienības (kazaki, brīvprātīgie, privātās militārās kompānijas) šķērso robežu un ieņem svarīgus valsts infrastruktūras objektus vienā vai vairākās Baltijas valstīs. Patriotiskā valdība, kas cieš nodevīgās agresijas rezultātā, pēc palīdzības vēršas pie NATO un itin drīz iestājas happy end un katarsija.
Protams, tās ir primitīvas muļķības, taču nez kāpēc rietumu demokrātijas gaišajā pasaulē neviens Viļņai, Rīgai un Tallinai nepiedāvā citādu startu.
Skaldi un valdi
Noskaidrojies, ka ASV izstrādāti astoņi kara scenāriji 2018. gadam, to starpā divi – ar Krieviju. ASV Starptautisko attiecību padomes (Council on Foreign Relations) analītiķi uzskata, ka karadarbību var izraisīt "tīša vai neplānota konfrontācija Krievijas un NATO locekļu starpā Krievijas pašapliecinošās izturēšanās dēļ Austrumeiropā". Ja vien ir vēlēšanās, par "pašapliecināšanos" var uzskatīt ķilavu zveju Baltijas jūrā, jaunā gāzesvada izbūvi, kravu tranzīta samazināšanos Baltijas valstīs, — ko vien sirds vēlas. Vienlaikus Krievijas vēstniecība ASV atgādināja par ASV asiņainās intervences Tālajos Austrumos 100. gadskārtu.
Ja Krievijas tauta šai intervencei pretotos vājāk, valsts būtu varējusi pārvērsties par kaut ko līdzīgu Navajo reservation (navaho tautas indiāņu rezervāts – red.). Un tāda perspektīva patlaban apdraud Baltijas tautas, kuru dzīves teritoriju ierobežo metāla žogi, ārvalstu armijas bāzes un perspektīvu trūkums. Piemēram, Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) prezidents Aivars Lembergs, apzinoties nacionālās degradācijas tendenci, jau ierosinājis varasvīriem glābt, kas glābjams – radikāli atdalīt "elitāro" Rīgas aglomerāciju no izmirstošajām nomalēm, kam savas problēmas jārisina patstāvīgi. Vai par to sapņoja latvieši uz "apgaismotās Eiropas pasaules" sliekšņa 90. gadu sākumā? Baltijas valstu nacionālā atbrīvošanās un jaunais valstiskums pakāpeniski pārvēršas par kaut ko pilnīgi pretēju.
Un pēdējais. 2018. gadā Krievija organizēs septiņas starptautiskās militārās mācības, taču nevienās no tām scenārijs neparedz iedzīvotāju protestu apspiešanu vai valsts apvērsumus (krāsainās revolūcijas) kaimiņvalstīs. Manevros modelētas tikai atbildes uz draudiem no ārienes. Aptveriet konceptuālos kontrastus.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.
