Tagad, kad "Gazprom" noslēdzis gāzesvada "Turcijas straume" zemūdens iecirkņa būvdarbus, ukraiņu ierēdņi sākuši strauji meklēt investoru, kas varētu glābt valsts gāzes transporta sistēmu no totāla kraha.
Investoram jābūt bagātam un dāsnam, lai piedāvātu summu, ko pēc saviem ieskatiem noteikusi Ukrainas valdība, un īstam brīnumdarim, lai piespiestu Krieviju atteikties no gāzesvadu izbūves, apejot Ukrainu. Par to, kas gaida Ukrainas GTS un uz ko cer Kijeva, portālā RIA Novosti stāsta autors Maksims Rubčenko.
Panikas režīms
"Pēc gāzesvada "Turcijas straume" ekspluatācijas sākuma gāzes tranzīts cauri Ukrainas teritorijai saruks par 12-13 miljardiem kubikmetru gadā," – informēja Ukrainas Gāzes rūpniecības un dabasgāzes tirgus padomes vadītājs Leonīds Unigovskis.
Ukrainas naftas un gāzes kompānija "Naftogaz" vērtēja, ka 2017. gadā Krievijas gāzes tranzīts cauri Ukrainai sasniedzis 93,5 miljardus kubikmetru – tas ir rekords pēdējo astoņu gadu laikā.
"Tagad Ukrainai jāpieliek spēki, lai nepieļautu "Turcijas straumes" otrā cauruļvada būvdarbus, jo tas vēl vairāk samazinās gāzes tranzīta apjomus uz Eiropu," – atzīmēja ierēdnis.
Kijevas nervozitāte ir saprotama: vairāk nekā 900 kilometrus garais "Turcijas straumes" cauruļvads no kompresoru stacijas "Russkaja" Anapas rajonā līdz Kijikeja apdzīvotajai vietai Turcijā ir pabeigts.
Pirmais cauruļvads paredzēts degvielas piegādei Turcijai, kura patlaban saņem 16 miljardus kubikmetru gadā pa "Zilo straumi" un gandrīz tikpat daudz – pa Transbalkānu cauruļvadu cauri Ukrainai, Rumānijai un Bulgārijai.
Pēc pieņemšanas termināla būvdarbiem Kijikejā jau nākamvasar Turcija varēs atteikties no Transbalkānu maršruta, jo visa nepieciešamā gāze tiks piegādāta no Krievijas. Taču "Turcijas straumes" ekspluatācijas sākums ieplānots 2019. gada beigās.
Cik tad jūs īsti gribat?
Pa otro cauruļvadu degviela tiks piegādāta Dienvideiropas valstīm, samazinot tranzītu cauri Ukrainai vēl par 15,5 miljardiem kubikmetru gadā.
Perspektīva biedē Kijevu, - tā aktīvi meklē "vecāko brāli", kas varētu apturēt gāzesvadu būvdarbus ārpus Ukrainas.
"Bez Eiropas partnera Ukrainai būs grūti piespiest "Gazprom" saglabāt lielu tranzīta apjomu pa mūsu GTS," – atzina Leonīds Unigovskis un piebilda, ka "Eiropa ne īpaši uzticas, ja gāzes transporta sistēmu vada tikai operators Ukrainā".
Kijeva jau sen spriež par Rietumu partneri, taču konkrēti projekts ieskicējies tikai tagad. Septembra sākumā Ukrainas uzņēmuma "Naftogaz" valdes prieksšēdētāja pienākumu izpildītājs Sergejs Konovecs nosūtīja valsts premjerministram Volodimiram Groismanam vēstuli, kurā informēja par nepieciešamību pārdot 49% valsts gāzes transporta sistēmas par septiņiem miljardiem dolāru.
"Ukrainas gāzes transporta sistēmas vērtību "Naftogaz" vērtē 14 miljardu dolāru apjomā, - teikts vēstulē. – Ja starptautiskais partneris, atbilstoši, samaksās septiņus miljardus dolāru par 49% GTS operatora akciju, šo investīciju iespējams uzskatīt par noteiktu garantiju tranzīta nesto ieņēmumu saglabāšanai pašreizējā līmenī."
Vērtējumu apstiprināja arī uzņēmuma "Naftogaz" vadītājs Andrejs Koboļevs III Ukrainas naftas un gāzes investīciju forumā.
Atgādināsim, ka aprīlī starptautiskā audita kompānija Ernst & Young novērtēja Ukrainas gāzes transporta sistēmu 11,9 miljardu dolāru apjomā. Taču tolaik vēl nebija zināms, vai "Ziemeļu straume 2" tiks būvēta, turklāt cauruļvadi pa šo laiku vēl vairāk sarūsējuši un nolietojušies.
Taču "Naftogaz" uzskata, ka auditoru vērtējums ir pārāk zems un pielicis pāris miljardus klāt.
Nāciet droši, neskopojieties
Atlicis tīrais sīkums – sameklēt pircēju.
Pēc L.Unigovska domām, perspektīvākie partneri ir kompānijas no Itālijas un Slovākijas.
"Patlaban Itālija pa mūsu GTS saņem 23 miljardus, - atzīmēja Gāzes rūpniecības padomes vadītājs. – Ja par mūsu partneri kļūs operators no Itālijas – kompānija Snam, kas kopā ar Slovākijas uzņēmumu UStream pieprasīs, lai 23 miljardi kubikmetru gāzes uz Itāliju tiktu pārsūknēti cauri mums, "Turcijas straumes" otrā cauruļvada būvdarbi būs problemātiski."
Tiesa, Unigovskis aizmirsa pieminēt to, ka Itālijas premjerministra Džuzepes Kontes vizītes laikā Maskavā oktobra beigās tika panākta vienošanās par "Turcijas straumes" otrā cauruļvada pagarināšanu līdz Apenīnu pussalai.
"Tas varētu būt cauri Bulgārijai, tas varētu būt pat cauri Serbijai, Ungārijai, tas varētu būt cauri Grieķijai," – pēc tikšanās ar Itālijas premjerministru kopīgajā preses konferencē pastāstīja Krievijas prezidents.
Vārdu sakot, Roma diezin vai vēlēsies tērēt naudu, lai nopirktu Ukrainas GTS akcijas, turklāt Itālijas budžeta rekordlielais deficīts jau radījis nopietnu konfliktu starp Kontes valdību un Eiropas Savienību.
Lielākas cerības Kijevas politiķiem iedveš ASV.
"Ukrainai jāpiesaista Amerikas Savienoto Valstu enerģētikas kompānijas, lai kopīgi pārvaldītu gāzes transporta sistēmu," – oktobra sākumā ierosināja Augstākās radas spīkers Andrejs Parubijs.
Pēc viņa domām, tādā gadījumā Vašingtonas viedoklis par "Turcijas straumi" un "Ziemeļu straumi 2" kļūs "vēl stingrāks". Zināma jēga ir. Atliek tikai atsaukt atmiņā ASV enerģētikas ministra Rika Perija frāzi par to, ka ASV cīnās pret "Turcijas straumi" un "Ziemeļu straumi 2".
Taču viena lieta ir "cīnīties", pavisam cita – ieguldīt miljardiem dolāru apšaubāmā projektā. Tamlīdzīgi izdevumi atmaksāsies tikai tad, ja Krievijas gāzes tranzīta apjoms būs ļoti liels.
Rodas slēgtais loks: Kijevai vajadzīgs investors, kas spētu garantēt Krievijas gāzes tranzītu, bet potenciālajam investoram nepieciešama tālākā tranzīta garantija.
"Ņemot vērā visus riskus, "Ziemeļu straumi", "Turcijas straumi", mēs pagaidām nesaskatām reālu vēlmi no ārvalstu kompāniju puses iegādāties Ukrainas GTS akcijas," – atzina "Naftogaz" vadītājs.
Cerību rēgs
Iespēja, ka parādīsies bruņinieks mirdzošās bruņās, kurš samaksās septiņus miljardus dolāru par pusi Ukrainas GTS un pēc tam pārliecinās Krieviju saglabāt gāzes tranzītu pilnā apjomā, ir pavisam niecīga. Un tā joprojām sarūk, virzoties uz priekšu "Turcijas straumei" un "Ziemeļu straumei 2", bet Ukrainas gāzes transporta sistēmai – vecējot.
Eksperti vērtē, ka maģistrālo jaudu Ukraina nesaglabās nekādos apstākļos. Kijeva var cerēt tikai daļēji glābt GTS, pārorientējot to iekšējām vajadzībām un slēdzot daļu tranzīta virzienu.
Papildu ienākumu avots – ārvalstu kompāniju līdzdalība gāzes glabātavas ekspluatācijā. Ukraina jau tagad aktīvi nodarbojas ar šo biznesu un piesaista klientus Eiropā ar dempinga cenām.
Visbeidzot, ir izredzes, ka pēc prezidenta vēlēšanām pavasarī pie varas Kijevā nāks adekvāti cilvēki, gatavi vienoties ar Maskavu, tostarp arī par tranzīta apjomu saglabāšanu, kas nepieciešami GTS darbspējas uzturēšanai. Tas ļaus izvairīties no gāzes transporta sistēmas un tātad – arī visas Ukrainas ekonomikas – kolapsa.
