RĪGA, 27. decembris — Sputnik. Turcijas Enerģētikas un vides pētījumu centra direktora vietnieks Tolga Demirjols uzskata, ka Krievijas un Turcijas grandiozā gāzesvada projekta perspektīvas ir daudz plašākas, nekā pašlaik uzskata speciālisti. Viņa viedokli publicēja Sputnik Igaunija.
Eksperts atgādināja, ka Krievijas koncerns "Gazprom" izbūvējis vairāk nekā 600 kilometrus "Turcijas straumes" gāzesvadā, un darbi rit visu diennakti. Būvdarbu ātrums sasniedzis aptuveni 4 kilometrus dienā, un temps ir ļoti augsts.
"Gāzesvadu "Turcijas straume" veido divi atzarojumi, kuru caurlaides spēja sasniedz 31,5 miljardus kubikmetru dabasgāzes gadā. Puse norādītā apjoma tiks novirzīta uz Turcijas patēriņa tirgu. Ja 2019. gada nogalē Krievijas un Ukrainas tranzīta vienošanās netiks pagarināta, dabasgāzes piegādes, kas pašlaik tiek novirzītas uz Turciju pa Transbalkānu gāzesvadu, lielā mērā aizvietos transports pa "Turcijas straumi".
Eksperts piebilda, ka ar energoresursu piegādēm no Ukrainas saistīto risku nivelēšanas aspektā "Turcijas straume" ir nozīmīgs pozitīvs projekts valsts enerģētiskās drošības veidošanai.
Turcija nostiprināsies kā gāzes reeksportētājs uz Eiropu
Demirjols atgādināja, ka 15,75 miljardi kubikmetru dabasgāzes, kas tiks piegādāti pa gāzes vadu "Turcijas straume", tiks novirzīti tālāk uz Eiropas dienvidu un dienvidaustrumu reģiona valstīm.
Ja gāzes vada atzarojumam netiks likti šķēršļi ceļā no Eiropas Savienības likumdošanas viedokļa, gāze nonāks Eiropā caur Turcijas teritoriju — Ankaras acīs tas ir ļoti nozīmīgs notikums ceļā pie tās ilggadējā sapņa īstenošanas — kļūt par energoresursu sadales centru, uzskata eksperts.
Viņš piebilda, ka dabasgāzes piegādes nodrošinājums nav pietiekams noteikums, kas ļautu valstij pārvērsties par reģionālo enerģētisko centru. Nepieciešams, lai gāzes cenas veidotos tirgū. Tieši tāpēc Turcija uzskata, ka tai jāizstrādā savi normatīvie akti, kas saistīti ar Melnās un Vidusjūras reģiona enerģētisko tirgu darbību.
Turcija gatava mest ASV izaicinājumu "gāzes jautājumā"
Ļoti svarīgs aspekts, kurš tāpat iekļauts dienas kārtībā, ir jautājums par Turcijas un Krievijas kopuzņēmuma izveidi, kura darbība būs vērsta uz gāzes tirdzniecību trešajām valstīm.
"Tikai izpildot šos noteikumus, var būt runa par projekta "Turcijas straume" ieguldījumu Turcijas idejā par enerģētisko sadales centru. Pretējā gadījumā Turcija kļūs tikai par Krievijas gāzes koridoru," — piezīmēja Demirjols.
Noslēgumā eksperts norādīja, kādu iemeslu dēļ ASV ir nobažījušās par gāzesvada "Turcijas straume" projekta īstenošanu.
"Galvenais trumpis Krievijas rokās, kas nepieciešams tās virsvadības saglabāšanai Eiropas tirgū pretstatā amerikāņu sašķidrinātajai dabasgāzei, ir projekti "Turcijas straume" un "Ziemeļu straume 2". Nesen ASV administrācija kārtējo reizi pauda bažas projekta "Turcijas straume" jautājumā. Turcijai, kas neatbalstīja nesenās ASV sankcijas pret Krieviju, ir nepieciešamais potenciāls, lai kļūtu par svarīgu spēles dalībnieku ģeopolitiskās konkurences apstākļos, kas vērojama lielvalstu starpā," — noslēgumā norādīja eksperts.
