RĪGA, 21. septembris — Sputnik. Gada sākumā Latvijā bija reģistrēti aptuveni četri tūkstoši darbinieku no trešajām valstīm. divi tūkstoši viņu vidū ir ukraiņi. Viņu pieplūdums Baltijā diezin vai aptrūksies pat tad, ja notikumi Ukrainā noslēgsies miera ceļā. Lietuva un Latvija kļūs aizvien slāviskākas, uzskata politologs Normunds Grostiņš. Par to vēsta "Izvestija".
Ukraiņu pieplūdums vērojams ilgstošas depopulācijas fonā Latvijā. Pēc neatkarības iegūšanas valstī dzīvoja 2,7 miljoni cilvēku, pašlaik – nepilni divi miljoni. Daudzi darbspējīgie iedzīvotāji devušies peļņā uz Lielbritāniju, Īriju un Vāciju. Demogrāfu prognozes nav optimistiskas – līdz 2050. gadam Latvijā paliks nepilns pusotrs miljons iedzīvotāju.
Politologs, "Eiropas brīvās alianses" reģionālais viceprezidents Normunds Grostiņš uzskata, ka procesu apturēt neizdosies.
"Lietuva un Latvija kļūst aizvien slāviskākas. Latvijas un Lietuvas sakari ar Ukrainu ritēs cauri Baltkrievijas teritorijai. Viesstrādnieku pieplūdums gaidāms arī relatīvi mierīgas notikumu attīstības gadījumā Ukrainā. Pretējā gadījumā bēgļu būs daudz vairāk. Nav nekādu iemeslu domāt, ka tas kaut kā apstāsies," – uzskata Grostiņš.
Paši ukraiņu viesstrādnieki atzīmē, ka salīdzinājumā ar citām valstīm darbam Latvijā un Lietuvā ir priekšrocības: daudzi saprot krievu valodu, turklāt Ukraina un Baltijas valstis reiz bija PSRS republikas, tāpēc peļņā sabraukušajiem ir zināma pārliecība, ka tur nepiekrāps.
Piemēram, kāds vīrietis no Rietumukrainas, kurš strādā Latvijā par akmeņkali, pastāstīja, ka līdz šim strādājis Polijā, un tur klājies sliktāk.
"Es pats aptuveni gadu nodzīvoju Piekarpatu vojevodistē, taču tur bija grūti. Pēc pamatdarba saimnieks lika strādāt viņa ārpilsētas villā, par to nekādu piemaksu nebija. Pastāvīgi sodīja par mazāko nokavēšanos, atrēķināja no algas par darba apģērbu, par transportu," – atcerējās ukrainis.
Kijeviete Marina Dorohova atvērusi Rīgā savu kafejnīcu un arī priecājas var vietējo kārtību.
"Kijevā visās instancēs jādod kukuļi. Citādi nav iespējams saņemt atļauju no sanitāri epidēmiskās stacijas. Jau pie sliekšņa saka: "Nu, jūs taču saprotat, ka pie jums nevar viss būt kārtībā?" Saņemt atļauju izkārtnei? Bez jurista neiztiksiet. Viņš aiznesīs aploksni tur, aploksni šur. Rīgā tu internetā izlasi dokumentu sarakstu, savāc, iesniedz komplektā un saņem atļauju," – viņa skaidroja.
Dorohova piebilda, ka daudzi Latvijā joprojām jūt nostalģiju par PSRS laikiem – ne tikai vecāka gadagājuma cilvēki, kuri atceras, kā "saldējums garšoja toreiz", bet arī tie, kuri auguši jau neatkarības gados.
Pēdējos gadu desmitos Latvijā vērojama darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās. Dažādi dati liecina, ka Latvija pēdējo 10 gadu laikā zaudējusi no 250 līdz 400 tūkstošus cilvēku emigrācijas dēļ, kā arī tādēļ, ka mirstība valstī pārsniedz dzimstību.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras veiktā aptauja liecina, ka gandrīz 70% uzņēmēju sastapušies ar darbaspēka trūkumu. Visasāk tas vērojams celtniecībā, pakalpojumu jomā, tirdzniecībā un medicīnā.
Uzņēmēji Latvijā ierosina mazināt valsts kontroli pār darbaspēka ievešanu no trešajām valstīm. Patlaban darba devējam, kurš vēlas pieņemt darbā trešās valsts pilsoni, jāmaksā viņam vismaz vidējā alga Latvijā. Tā šobrīd ir 926 eiro pirms nodokļu nomaksas. To grūti ievērot nozarēs, kur vidējā alga ir zemāka, piemēram, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un pārstrādes rūpniecībā. Uzņēmēji iesaka maksāt viesstrādniekiem nevis vidējo algu valstī, bet gan vidējo algu nozarē.
Jāpiebilst, ka uzņēmēji cīnās par birokrātisko izdevumu samazināšanu — patlaban dokumentu noformēšana ilgst vairākus mēnešus.
Tomēr Latvijas valdība vēl nav gatava ielaist valstī ārvalstu darbaspēku. Pieņemšanas noteikumi nedaudz atviegloti tikai kvalificētiem kadriem.
