04:15 18 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1026
  • RUB70.7241
Pavārs virtuvē

Restorāna īpašnieks: ukraiņi strādā divreiz labāk, nekā latvieši par zemāku algu

© Foto: pixabay.com / Pexels
Latvijā
Saņemt īso saiti
111

Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Enzis lūdz negaidīt, ka latvieši no ārzemēm atgriezīsies strādāt par trauku mazgātājām un pavāru palīgiem.

RĪGA, 2. oktobris — Sputnik. Latvijas Restorānu biedrības prezidents, Berga bazāra vīnu bāra Garage un restorāna Hot'e  līdzīpašnieks Jānis Jenzis uzskata, ka piesaistīt ārzemju strādniekus darbam Latvijā — tas ir normāli.

 "Es ļoti ceru, ka pēc vēlēšanām politiķi drosmīgāk izskatīs šo jautājumu. Skaidrs, ka tagad praktiski visi Latvijas uzņēmumi izjūt tieši parasto speciālistu trūkumu. Un sabiedriskās ēdināšanas nozare nav izņēmums. Esmu gatavs sagraut ilūzijas par to, ka mūsu cilvēki, kuri aizbraukuši strādāt uz ārzemēm, pēkšņi atgriezīsies dzimtenē un sāks strādāt par trauku mazgātājām un pavāru palīgiem. Priekš kam tas viņiem, ja ārzemēs par to pašu darbu viņi saņem trīsreiz vairāk? Eiropas darba spēka mobilitāte — tā, protams, pēc savas būtības ir lieliska lieta, taču Latvija šajā konkurencē pagaidām nevar piedalīties zemo algu dēļ," paziņoja viņš sarunā ar rus.db.lv.

Jenzis uzskata, ka darba spēka ievešanai nepieciešama politiskā drosme, kuras pagaidām nepietiek. Taču, pēc viņa domām, pieņemt nosvērtu lēmumu šajā jautājumā ir labāk, nekā likt darba devējiem censties ar starpnieku palīdzību ievest darbiniekus Latvijā no Polijas.

"Piemēram, ukraiņu pavāri no restorāna "36. līnija" strādā divreiz produktīvāk, nekā viņu Latvijas kolēģi, un saņem mazāku algu. Šajā situācijā būtu muļķīgi cerēt, ka pavāru palīgos šiem ukraiņiem būs speciālisti no Latvijas," pateica Jenzis.

Pēc restorāna īpašnieka sacītā, Latvijas ierēdņiem arī trūkst uzņēmējdarbības skatiena valsts pārvaldē.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka gandrīz 70% uzņēmēju sastapušies ar darbaspēka trūkumu, par ko liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotā aptauja. Tās laikā noskaidrojās, ka visasāk tas vērojams celtniecībā, pakalpojumu jomā, tirdzniecībā un medicīnā.

Pēdējos gadu desmitos Latvijā vērojama darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās, Latvijas bizness iestājas par valsts kontroles samazināšanu darbaspēka ievešanai no ārpus ES valstīm. Šobrīd darba devējam, kurš vēlas uzaicināt darbā valsts pilsoni, kas neietilpst ES sastāvā, jāmaksā šādam darbiniekam ne mazāk par vidējo algu Latvijā. Šobrīd tie ir 926 eiro pirms nodokļu nomaksas, jeb apmēram 630 eiro uz rokām. To ir grūti ievērot nozarēs, kurās vidējā alga ir zemāka, nekā vidējā alga valstī: piemēram, lauksaimniecībā, zivju saimniecībā vai pārstrādes rūpniecībā. Uzņēmēji iestājas par to, lai viesstrādniekiem maksātu nevis vidējo algu valstī, bet gan vidējo algu nozarē. Turklāt, uzņēmēji cīnās par birokrātisko izdevumu samazināšanu: šobrīd dokumentu noformēšana aizņem dažus mēnešus.

Arī starptautiskie eksperti iesaka Latvijai atvērt darba tirgu. Taču Latvijas varasiestādes pagaidām nav ieklausījušās SVF ekspertu un speciālistu padomos jautājumā par ārzemnieku pieejas atvieglošanu Latvijas darba tirgū.

Tradicionāli pret darba spēka ievešanu iestājas konservatīvās VL-TB/LNNK partijas locekli. Pēc tieslietu ministra Dzintara Rasnača sacītā, kamēr Latvijā pie varas atrodas Nacionālā apvienība, tās pārstāvji darīs visu iespējamo, lai nepieļautu viesstrādnieku ievešanu Latvijā.

Taču profesiju pārstāvjus, kuri saistīti ar intelektuālo darbu, Latvijas varas iestādes ir gatavas aicināt.

Februāra beigās Ministru Kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto profesiju sarakstu, kurās tiek prognozēts ievērojams darba spēka deficīts un ir atļauts piesaistīt darbiniekus no citām valstīm.

Ārzemju strādniekus varēs piesaistīt darbam 237 profesijās, tādās nozarēs kā zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, IT, pārstrādes rūpniecība, elektrotehnika, celtniecība, finanšu analīze, zvejniecības kuģu, lidmašīnu vadīšana un citas.    

Pēc temata

Romas pāvests aicina latviešus strādāt brīvības labā
Ukraiņi Latvijā: te kukuļus neņem un uz šefa villu "verdzībā" neaizsūtīs
Lazdiņš: Latvija neizbēgami aicinās viesstrādniekus no Ukrainas un Baltkrievijas
Uzņēmēji nav pārliecinājuši Kučinski ielaist Latvijā viesstrādniekus

Galvenie temati