RĪGA, 6. augusts – Sputnik. Celtniecībā darbaspēka izdevumi sastāda līdz pat 70% no visas projekta vērtības, maksa nekvalificētiem kadriem sasniegusi neadekvāti augstu līmeni, taču vērojams strādnieku deficīts, paziņoja celtniecības kompānijas "Arčers" valdes locekle Maija Baltgalve intervijā avīzei Dienas Bizness.
"Ja runājam par darbaspēka izmaksām, tad sākam atgriezties pirmskrīzes līmenī," — paziņoja Baltgalve.
Pēc viņas sacītā, pastāv speciālistu atgriešanās tendence no ārzemēm. Taču, pēc viņas domām, nekvalificēto strādnieku algas sasniegušas ļoti augstu līmeni, un tas kļuvis par problēmu. Šobrīd darba spēka apmaksa sastāda līdz pat 70% no visas projekta tāmes.
"Es neuzskatu, ka Arčera maksātā alga strādniekam – 1000 līdz 1200 eiro uz rokas – būtu maza vai cilvēka necienīga. Tomēr darbinieku mums trūkst," — atzīmēja Baltgalve.
Viņa paskaidroja, ka kompānija nepieņem darbā "visus pēc kārtas" – vajadzīgi meistari. Savukārt nekvalificēto strādnieku daļa celtniecības objektā sastāda 20-30 cilvēki uz 300-500 darbiniekiem.
Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka gandrīz 70% Latvijas uzņēmēju noraizējušies par darba spēka trūkumu, par to liecina Latvijas Tirdzniecības un ražošanas kameras veiktā aptauja. Aptaujas laikā noskaidrojās, ka visvairāk strādnieku trūkst celtniecībā, pakalpojumu jomā, tirdzniecībā un medicīnā.
Latvijā pēdējos gadu desmitos vērojama darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās. Uzņēmēji ierosina pavājināt valsts kontroli pār darbinieku ievešanu no trešajām valstīm. Patlaban darba devējam, kurš vēlas uzaicināt darbā trešās valsts pilsoni, viņam jāmaksā vismaz vidējā alga Latvijā. Patlaban – 926 eiro pirms nodokļu nomaksas, jeb aptuveni 630 eiro uz rokas. Šo noteikumu ir grūti ievērot jomās, kur vidējā alga ir zemāka nekā vidējā samaksa valstī, piemēram, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un pārstrādes rūpniecībā.
Uzņēmēji iesaka maksāt viesstrādniekiem nevis vidējo algu valstī, bet gan vidējo algu nozarē.
Turklāt uzņēmēji cīnās par birokrātisko izdevumu samazināšanu: patlaban dokumentu kārtošana ilgst vairākus mēnešus.
Latvijas uzņēmēji sūdzas par darba roku trūkumu un lūdz varas iestādēm mīkstināt darba migrantu uzturēšanās režīmu valstī. Vieni no pēdējiem par viesstrādnieku piesaistīšanu iestājās lauksaimniecības ražotāji: latvieši neiet strādāt uz laukiem pat par 1100 eiro lielu algu. Taču viedokļi jautājumā par viesstrādnieku piesaistīšanu ir atšķirīgi, daudzi politiķi iestājas pret mazkvalificētā darbaspēka piesaistīšanu.
Piemēram, Tieslietu ministrijas parlamenta sekretārs Jānis Iesalnieks paziņoja, ka Latvijā jālaiž tikai augsti kvalificētus viesstrādniekus, zivis bundžās bāzt var arī latvieši.
"Mums nav vajadzīgs aizstāt kādā zivju cehā darbiniekus un vest iekšā citus, kas bāzīs zivis bundžās. Ja mēs šādās [mazkvalificētās] profesijās ielaižam iekšā viesstrādniekus, tas nozīmē, ka esam gatavi aizstāt Latvijas iedzīvotājus ar citiem, kas ir gatavi strādāt par lētāku samaksu," — paziņoja Iesalnieks.
Taču aicināt profesiju pārstāvjus, kuri saistīti ar intelektuālo darbu, Latvijas varas iestādes ir gatavas.
Februāra beigās Ministru Kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto profesiju sarakstu, kurās tiek prognozēts ievērojams darbaspēka deficīts un ir atļauts piesaistīt darbiniekus no citām valstīm.
Ārzemju strādniekus varēs piesaistīt darbam 237 profesijās, tādās nozarēs kā zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, IT, pārstrādes rūpniecība, elektrotehnika, celtniecība, finanšu analīze, zvejniecības kuģu, lidmašīnu vadīšana un citas.
