RĪGA, 27. oktobris – Sputnik. Svētdien, plkst. 4:00 Latvija pāries uz ziemas laiku. Pulksteņu rādītājus būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ.
Saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem, Latvijā pāreja uz ziemas laiku tiek īstenota oktobra pēdējā svētdienā, plkst. 4:00, kad pulkstenis tiek pagriezts par vienu stundu atpakaļ, savukārt uz vasaras laiku – marta pēdējā svētdienā, plkst. 3:00, kad pulksteni pagriež par vienu stundu uz priekšu.
Taču, visticamāk, pēc šīs pārejas Latvijas iedzīvotājiem vairs nenāksies pagriezt laiku. Šī gada 12. septembrī Eirokomisija piedāvāja atcelt obligātu pāreju uz vasaras un ziemas laiku un iesniegt šo jautājumu ES dalībvalstu izskatīšanai. Saskaņā ar šo piedāvājumu, pēdējo reizi pulksteņu rādītāji tiks pagriezti nākamgad. Katrai valstij līdz 2019. gada aprīlim ir jāpaziņo, kādā laikā tā paliks – vasaras vai ziemas.
Latvijas Ministru Kabinets jau 14. augustā atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto Latvijas nacionālo pozīciju, kura paredz atteikšanos no pulksteņu rādītāju pagriešanas divreiz gadā, saglabājot vasaras laiku.
Pirmo reizi pāreja uz vasaras laiku Latvijā tika īstenota 1981. gadā. Sākot no 1997. gada vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.
Bīstamā pāreja
Jau daudzus gadus Latvijas iedzīvotāji pieprasa izbeigt pulksteņa pagriešanu un uz mūžu palikt vasaras laikā. Tiek rakstīti raksti, vēstules avīzēm, vākti paraksti.
Par pulksteņu pagriešanu notiek daudz strīdu. Eksperti sadalījās divās nometnēs, iestājoties gan par, gan pret strauju laika izmaiņu. Taču, neskatoties uz to, vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka pulksteņu pagriešanas atpakaļ un uz priekšu negatīvi ietekmē viņu pašsajūtu.
Visvairāk no pulksteņu rādītāju pagriešanas cieš cilvēki vecumā no 40 līdz 55 gadiem. Par to, ka laika izmaiņas pozitīvi ietekmē pašsajūtu, saka vien 21% Latvijas iedzīvotāju. 23% latviešu vispār nemana nekādas izmaiņas no pulksteņa pagriešanas.
Psihoterapeite Olga Vasiļjeva Sputnik Latvija intervijā stāstīja par to, ka pulksteņa rādītāju pagriešana nevar neietekmēt cilvēku pašsajūtu kaut vai tikai tāpēc, ka līdz ar laika izmaiņu mainās arī gaišās dienas daļā. Gaišās dienas daļas paildzināšanu Baltijas valstīs Vasiļjeva nosauca par pozitīvu efektu no pulksteņa pagriešanas.
2017. gadā sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv parādījās petīcija par atteikšanos no pārejas uz ziemas un vasaras laiku Latvijā. Iniciatīvas autors, būdams pārliecināts, ka Latvijai jādzīvo pēc vasaras laika, arī piedāvāja nomainīt valsts laika zonu no UTC+2 (GMT+2) uz UTC+3 (GMT+3).
Petīcijas tekstā bija teikts, ka pulksteņa pāreja no ziemas uz vasaru un otrādi rada traucējumus cilvēka bioloģiskajā ritmā, kas visbiežāk vērojams bērnu, veco ļaužu un cilvēku vidū, kuri sirgst ar hroniskām saslimšanām. Tā rezultātā visa sabiedrība pārdzīvo nevajadzīgu stresu.
Vērts atzīmēt, ka Krievija un Baltkrievija jau 2011. gadā atteicās no ikgadējas pulksteņa pagriešanas, atstājot vasaras laiku kā pastāvīgu.
