RĪGA, 28. oktobris — Sputnik. Aptauja, ko oktobrī organizēja analītiskā kompānija TNS Kantar, palīdzēja noskaidrot, ka 56% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem pāreja uz ziemas laiku ietekmē negatīvi, vēsta Baltnews.lv.
Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka pāreja uz ziemas laiku negatīvi ietekmē viņu pašsajūtu un veselību. Lielākā mērā pulksteņrādītāja pārbīdīšana par stundu atpakaļ ietekmē cilvēkus vecumā no 40 līdz 55 gadiem. Par to, ka pāreja uz ziemas laiku nāk par labu pašsajūtai, paziņoja 21% aptaujāto, 23% nevarēja sniegt noteiktu atbildi uz šo jautājumu.
29. oktobrī – naktī no sestdienas uz svētdienu Latvija pāries uz ziemas laiku. Šajā režīmā cilvēki dzīvos piecus mēnešus – līdz 2018. gada 25. martam. Pirmo reizi Latvija uz vasaras laiku pārgāja 1981. gadā. No 1997. gada vasaras laiks tiek izmantots no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.
2015. gadā sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss.lv tika organizēta parakstu vākšana par atteikšanos no pārejas uz ziemas laiku. Iniciatīvas autori ierosinājumu pamatoja ar argumentu, ka pāreja uz ziemas un vasaras laiku kaitīgi ietekmē cilvēku bioloģisko ritmu. Īpaši negatīvi tā ietekmē mazus bērnus, cienījama vecuma cilvēkus un tos, kuri cieš hronisku slimību rezultātā. Tika norādīts, ka atteikšanās no ziemas un vasaras laika nomaiņas mazinās stresa līmeni un pozitīvi ietekmēs sabiedrību kopumā.
Ierosināts arī nomainīt Latvijas laika joslu no UTC+2 pret UTC+3, lai vasarā valstī nekļūtu tumšs pārāk agri. Taču Saeima visas šīs iniciatīvas noraidīja.
