Vairāki tūkstoši kājnieku, simtiem tanku, kājnieku mašīnas un bruņutransportieri, artilērija un helikopteri — Polija nolēmusi mainīt Eiropas ģeopolitisko ainavu — izvietot savā teritorijā pilnvērtīgu ASV armijas bāzi. Uz Polijas zemes būs vesela ASV tanku brigāde. Pentagons izvērtē detaļas, taču poļi jau apliecina, ka ir gatavi atvēlēt divus miljardus dolāru bāzes iekārtošanai. Jautājumu par to, kāpēc tas ievajadzējies Varšavai un iepaticies Vašingtonai, pēta RIA Novosti autors Nikolajs Protopopovs.
"Draudi" no austrumiem
ASV un Polijas pārrunas ir divpusējas — ārpus NATO. Poļi skaidro, ka Savienoto Valstu militārā klātbūtnes nepieciešama, ņemot vērā draudus, ko it kā radot Krievija. Piemēram, viņiem raizes sagādā Maskavas un Minskas ciešie sakari — ne tikai ekonomikā, bet arī militārajā sfērā. Polijas aizsardzības ministrs Tomašs Šatkovskis ir pārliecināts, ka līdz ar ASV kontingenta dislokāciju Polija vairs netiks uzskatīta par bufervalsti un tas "iespaidos reālo drošības sajūtu".
Patlaban valstī jau dislocēti aptuveni četri tūkstoši ASV karavīru gan Pentagona vienībās, gan NATO daudznacionālajos spēkos. Tiesa, pagaidām tie Polijā dislocēti pēc rotācijas principa un lielākoties — "caurbraucot", kad piedalās kopīgajās mācībās Eiropā. Turklāt nesteidz izvest bruņutehniku pēc mācībām un liek lietā mazu viltībiņu, lai apietu starptautiskos līgumus. Piemēram, 2017. gadā operācijas Atlantic Resolve ietvaros ASV dislocēja Polijā 3. tanku brigādi ar simt tankiem M1A1 Abrams, smagajām pašgājējhaubicēm M109 Paladin un kājnieku kaujas mašīnām Bradley. Vēlāk šo vienību nomainīja 2. tanku brigāde ar aptuveni tādu pašu sastāvu. Uz papīra viss bija gludi: vieni karavīri atbrauca, otri — aizbrauca. Tikai tehniku līdzi neņēma.
Šķiet, nekā īpaši traka: stāv tukši tanki, neiesi tak vadāt tos šurp un turp. Taču bruņutehnikas ekipāžas nepieciešamības gadījumā var divu stundu laikā ierasties no Ramštaina bāzes Vācijā. Šādu dubultās dislokācijas taktiku amerikāņi aktīvi izmantoja jau aukstā kara laikā. Ik gadus mācībās REFORGER viņi trenējās dažu dienu laikā izvērst spēkus Rietumvācijā, kur glabājās viņu gatavās tehnikas komplekti. Toreiz personālsastāvs tika transportēts ar aviācijas palīdzību.
Ērts instruments
Lai nu paliek rotācija: ASV pastāvīgais militārais kontingents Austrumeiropas sirdī netālu no Krievijas robežām — lūk, tas ir pavisam cits stāsts. Militārais eksperts Aleksandrs Perendžijevs uzskata, ka jaunie apstākļi ļaus Polijas politiskajai elitei nostiprināt savas pozīcijas gan valstī, gan visā Eiropā.
"Tie būs mobili spēki, un vajadzības brīdī tos var ātri pārsviest uz jebkuru rajonu Eiropā, — paskaidroja Perendžijevs. — Polija kļūs par placdarmu karaspēka pārsviešanai, tostarp arī uz Ukrainu. Runa var būt arī par Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, kas pēdējā laikā demonstrē zināmu neatkarību no NATO un ES. Amerikāņu bāze ļaus pārrunās izdarīt mājienu par spēka pielietošanu. Pēc būtības, tas ir Austrumeiropas okupācijas akts, kurā Polijas politiskā elite ir ASV instruments un uzticams palīgs."
Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrijas Starptautiskās militārās sadarbības pārvaldes bijušais priekšnieks, ģenerālpulkvedis Leonīds Ivašovs ir pārliecināts, ka amerikāņu bruņoto spēku pastāvīgas klātbūtnes paplašināšana notiek ar mērķi virzīt ASV ekonomiskās intereses Eiropā.
"Amerikāņiem vajag pārdot eiropiešiem savu dārgo un ne īpaši kvalitatīvo slānekļa gāzi, — atzīmēja eksperts. — Tāpēc Vašingtona tur Eiropu pakļautībā ar militārā spēka, pārsvarā — NATO palīdzību. Piemēram, alianses Apvienotos spēkus Eiropā vienmēr komandē ģenerālis vai admirālis no ASV ar visai plašām pilnvarām. Pašlaik saasinās ASV un Rietumeiropas valstu attiecības, it īpaši ar Vāciju, Franciju un citām kontinenta valstīm. Tāpēc ASV savās interesēs izmanto austrumu valstis — tās ir daudz pakļāvīgākas. Piemēram, zināma spiediena rezultātā Bulgārija atteicās no Krievijas gāzes cauruļvada un pavēra ceļu slānekļa gāzei no ASV."
Eksperti uzskata, ka no militārā viedokļa jaunais amerikāņu objekts Krieviju neapdraud. "Tā ir neliela brigādes mēroga bāze, — precizēja Ivašovs. — Bīties no tās nevajag, mums ir visi līdzekļi, lai draudu gadījumā atbildētu. Bāzē būs līdz seši tūkstoši karavīru. Pašlaik Polijas teritorijā izvietotie bruņotie spēki veidos bāzes sastāvu, pievienos vēl pāris bataljonus. — "kontraktnieku" skaits amerikāņu armijā nav bezgalīgs."
Konfrontācija Eiropā
Krievijas valdība uzskata, ka ASV militārās bāzes izvietošana Polijā ir Varšavas suverēns lēmums, kas neveicinās stabilitāti kontinentā un novedīs pie pretdarbībām no Krievijas puses.
Patlaban militārā kontingenta skaits Eiropā sasniedz 60 tūkstošus karavīru visu veidu spēkos. Lielākā bāze — Ramštaina — atrodas Vācijas ziemeļos. Tā ir viena no divām bāzēm Vācijā, kur, domājams, glabājas kodolgalviņas. Tas vienlaikus ir atbalsta punkts, ASV GKS galvenā mītne Eiropā un viena no NATO bāzēm. Šeit dislocēti aptuveni 15 tūkstoši karavīru un strādā gandrīz 30 tūkstoši civilo speciālistu.
Vairākas armijas bāzes atrodas Nīderlandē, Beļģijā, Luksmeburgā un Itālijā. Turklāt, pēc Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lūguma kopš 2016. gada šo valstu teritorijā atrodas alianses daudznacionālie bataljoni. Vēlāk Lietuvas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka 60 km attālumā no Krievijas robežas plāno būvēt pirmo aviācijas poligonu Baltijas valstīs atbilstoši NATO standartiem.
Tiesa, spriežot pēc atklātos avotos pieejamās informācijas, Krievijas aizsardzība rietumu virzienā ir kārtībā, un efektīvai militārai konfrontācijai resursu pietiek. Piemēram, Sanktpēterburgas un Ļeņingradas apgabala teritorijā dislocētas pilnībā nokomplektētas 6. armijas vienības, kas bruņotas ar tankiem T-72, tālās darbības haubicēm, raķešu kompleksiem "Iskander M" un ugunsmetējiem TOS-1A.
Tālāk uz dienvidiem, Belgorodas, Voroņežas un Smoļenskas apgabalos dislocētas Rietumu kara apgabala 20. gvardes armijas daļas, kuru bruņojums patlaban tiek aktīvi modernizēts, piemēram, daļas tiek apgādātas ar jaunākajiem tankiem T-72BZ. Pleskavas apgabalā dislocēta 76. gvardes desanta divīzija un atsevišķā speciālo uzdevumu spēku brigāde. Kaļiņingradas apgabalā izvērsts Baltijas flotes 11. armijas korpuss ar tankiem T-72, lielkalibra artilēriju un operatīvi taktisko raķešu kompleksu "Iskander M". No gaisa rietumu virzienu piesedz GKS 6. armija un PGA ar aerodromiem Voroņežas, Smoļenskas, Ļeņingradas un Pleskavas apgabalos.
Lielākā daļa RIA Novosti aptaujāto ekspertu ir vienisprātis: diezin vai amerikāņu bāze Polijā tuvinās lielu karu Eiropā, — to nevēlas ne ASV, ne eiropieši, ne arī, protams, Krievija. Secinājums ir viens: amerikāņiem atkal izdevies mazliet pastiprināt kontroli pār Eiropas Savienību. Savukārt Polijas valdībai atliek tikai taisnoties līdzpilsoņiem par milzīgajiem izdevumiem, ko nes militārā aizbildniecība no okeāna viņa krasta.
