RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Bijušais ASV Sauszemes spēku komandieris Eiropā ģenerālleitnants Bens Hodžess pastāstīja Politico portāla rakstā, kādēļ ASV nevajadzētu izvietot pastāvīgu militāro bāzi Polijā.
NATO ir veiksmīgākā militārā savienība vēsturē pateicoties visu tās dalībnieku saliedētībai. Jebkādai politikai, kura pakļauj šo saliedētību riskam, jābūt pakļautai stingram kritiskam vērtējumam.
ASV pastāvīgā militārā klātbūtne Polijā, par kuru vairākkārt lūgusi Polijas valdība, ir tieši šāds gadījums. Šāds solis varētu tikt sperts tikai gadījumā, ka visi ASV sabiedrotie piekritīs tam, ka tas stiprinās savaldīšanu un uzlabos NATO drošību.
Tas diez vai notiks — un ir skaidrs, kādēļ.
Sarežģīti un nevajadzīgi
Pirmkārt, daudzi ASV sabiedrotie uzskatīs pastāvīgas militārās bāzes izvietošanu Polijā — vai kaut kur citus Austrumeiropā vai Centrāleiropā — par bezjēdzīgu provokāciju. Tas Maskavai dos iespēju paziņot, ka NATO ir agresors, un atbildēt uz šo soli, lai pasargātu savu suverenitāti.
Atšķirībā no spēkā esošās militāro spēku rotācijas programmas, kuri pavada bāzēšanās valstī ierobežotu laika posmu, un pēc tam atgriežas ASV bāzē, pastāvīga bāze prasīs izveidot apstākļus ģimeņu dzīvošanai, jāuzbūvē skolas, veikalus un citu nepieciešamo infrastruktūru. Tas varētu tikt uztverts kā 1997. gada Pamatakta Krievija — NATO pārkāpums. Maskava visticamāk uztver to tieši tā.
Es neuzskatu to par akta pārkāpumu, taču es nedomāju, ka būtu prātīgi virzīt politiku, kura izraisīs Krievijas bailes, pamatotas vai nē. Šis solis, tostarp, varētu izraisīt papildus spriedzi starp sabiedrotajiem, kuri jau tā strīdas viens ar otru Vašingtonas atteikšanās dēļ no kodola darījuma ar Irānu un tikko ieviesto tērauda un alumīnija nodevām.
Otrkārt, bāze Austrumeiropā nevienam nav vajadzīga. Spēkā esošā militāro mācību programma un citi pasākumi, tostarp, aprīkojuma izvietošana, kas nepieciešams bruņutanku brigādei, sagatavotajās noliktavās ir daļa no centieniem adekvātai iespējamo Krievijas draudu savaldīšanai. NATO adaptācijas iniciatīva, kurai jāsniedz aliansei vēl vairāk iespēju elastīgai reaģēšanai, tiks, visticamāk, pieņemta jūlijā NATO samitā Briselē.
NATO bataljonu izvietošana Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā 2017. gadā parādīja alianses uzticību savaldīšanas politikai. Ātrums, kādā tika izvietoti šie bataljoni, demonstrē NATO apņēmību, savukārt to multinacionālais sastāvs atspoguļo alianses sadarbību.
Īpaši svarīgs bija Vācijas lēmums uzņemties Lietuvas bataljona komandēšanu. Vācija pirmā apņēmās un pirmā izvietoja savus militāros spēkus. Tas bija signāls gan Krievijai, gan citiem NATO sabiedrotajiem. Kanādas atgriešanās Eiropā, kura uzņēmās bataljona vadīšanu Latvijā, bija vēl viens vēstījums par pienākumu pildīšanu.
Pastāvīgie bataljonu darba uzlabojumi veicinājuši to efektivitāti, savukārt mācības Saber Strike 2018, kuras notiks četrās valstīs ar Vācijas militāro spēku un no jauna ieradušās bruņutanku brigādes piedalīšanos, stiprinās tos vēl vairāk.
Treškārt, no praktiskā viedokļa izvietot bruņutanku brigādi Austrumeiropā uz pastāvīga pamata vienkārši ir neiedomājami. Tas prasīs ASV bruņoto spēku palielināšanu, kura diez vai notiks. Pretējā gadījumā nāksies pārvietot esošo savienību no Teksasa, Kanzasas vai Kolorado, kas notiks ar nopietnu šo štatu senatoru pretošanos. Savukārt, pateicoties pirms sešiem gadiem pieņemtajam lēmumam, Vācijā vairs nav tanku brigādes, kuru varētu pārvietot tālāk uz austrumiem.
Un visbeidzot, ASV armija un it sevišķi Sauszemes spēki Eiropā iegūst no tā, ka militārie spēki Austrumeiropā tiek izvietoti pēc rotācijas principa. Viņi dodas no savas mājas bāzes ar vilcienu uz Bomontu, Teksasas štatā, ar kuģi ceļo uz Eiropas ostu, kur atkal pārsēžas vilcienā un brauc militārā konvojā uz Polijas rietumiem. Tieši tā viņiem arī būs jārīkojas īstas krīzes laikā, tādēļ tā ir nenovērtējama prakse.
Turklāt militārie spēki pavada līdz pat deviņiem mēnešiem kaujas apstākļos vai pārvietojoties starp poligoniem caur robežām, tādējādi gūstot divreiz vairāk šaušanas sagatavošanas, nekā gada laikā ASV. Ikdienas sadarbība ar NATO sabiedrotajiem arī ir ļoti svarīga pieredze.
Bataljoni bāzes vietā
Un tomēr austrumu sabiedrotie uzskata, ka ASV pastāvīgās bāzes klātbūtne ievērojami pastiprinās savaldīšanas efektu, jo, pēc viņu domām, Krievija nekad neuzbruks, ka pastāv tiešas konfrontācijas risks ar ASV militārajiem spēkiem.
Taču ir veidi kā panākt šo stratēģisko efektu, neapdraudot alianses saliedētību. Bataljonus ir jāizvieto visās austrumu flanga valstīs — no Igaunijas līdz Bulgārijai, tostarp, Ukrainā un Gruzijā. Šajās valstīs patiešām ir nepieciešamas pretgaisa aizsardzības un pretraķešu aizsardzības sistēmas, kā arī militārā policija, izlūkošanas un sakaru eksperti. Lielāko daļu šādu speciālistu var atrast rezervistu vidū vai Nacionālajā gvardē.
Es ieteiktu palielināt Austrumeiropas loģistikas un transporta iespējas, lai veicinātu NATO spēku reaģēšanas ātrumu. Tāpat es ieteiktu izvietot šajās valstīs pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai pasargātu militāro infrastruktūru.
Nacionālajā gvardē jau ir partneru programmas ar visām minētajām Austrumeiropas valstīm, tādēļ pastāv arī iebūvētas iespējas ASV militārās klātbūtnes pastiprināšanai.
