Turpinās NATO spēku paplašināšana Austrumeiropā. 16. maijā Baltijas valstu ārlietu ministri iesniedza ASV prezidenta padomniekam nacionālās drošības jautājumos Džonam Boltonam lūgumu pastiprināt Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā dislocētos NATO bataljonus (par to formēšanu atbildīgas atbilstoši ir Lielbritānijā, Kanāda, Vācija un ASV). Pie tam lūgts nevis paplašināt tos skaitliski, jo katrā bataljonā ir 1200 karavīri (tie drīzāk ir samazināta sastāva pulki), bet gan kvalitatīvi — piešķirt ārvalstu bruņotajiem spēkiem jūras kara un gaisa gara vienības, kā arī reģionālo PGA sistēmu.
Domājams, šis kolektīvais līgums bija tikšanās galvenais mērķis. ASV jau vairākus gadus demonstrē vēlmi paplašināt savu militāro klātbūtni Austrumeiropā, un Baltijas valstu lūgumu nav iespējams ne iedomāties bez iepriekšējas piekrišanas no Vašingtonas puses.
Protams, amerikāņi varēja paplašināt militāro klātbūtni reģionā bez verbāliem vingrinājumiem, taču, ņemot vērā informācijas karu, pasauli pārliecināja Baltijas valstu ministri.
Diplomātisko struktūru "maigā spēka" pārstāvji apsprieda ar Boltonu iespēju izvietot Baltijā jaunas militārās bāzes un kara tehniku, organizēt jaunus manevrus (it kā līdz šim to skaits bija nepietiekams). Citastarp Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs atzīmēja, ka sabiedroto klātbūtnei jābūt ne tikai "kvantitatīvi lielākai, bet arī daudzveidīgākai no formas viedokļa".
Boltona ķīlnieki
ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons ir labi pazīstams "kara vanags". Iepriekš viņš jau paziņoja, ka "militārs trieciens Ziemeļkorejā būs efektīvāks nekā pārrunu mēģinājumi". Arī jautājumā par Irānas kodolprogrammu viņš izteicies pietiekami konkrēti: uzlidojums Irānai ir vispiemērotākais darbību variants. Atgādināsim, ka 2003. gadā Boltons kaismīgi atbalstīja ASV iebrukumu Irākā. Mēdz teikt: pasaki man, kas ir tavs draugs… Boltona instrumenti un argumenti neapšaubāmi apliecina, ka tagad situācija Baltijas valstīs būs daudz nedrošāka. Galu galā ārvalstu bruņoto spēku mērķis reģionā ir Krievijas mītiskā "savaldīšana" un pārrunas ar Maskavu no spēka pozīcijas. Ultimātiem Kremlis nepievērš uzmanību, tāpēc Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pilsoņiem nāksies ciest tikai un vienīgi ASV nacionālās drošības labā. Nelabvēlīgās Baltijas var aizvilt sev līdzi bezdibenī arī visu pārējo mierpilno un pagaidām vēl labklājīgo Eiropu.
Krievija, ko satrauc kara perspektīva, atgādina savilktu atsperi. Tā ir otrā valsts pasaulē no militārā spēka viedokļa un noteiktā brīdī var uz ārējo spiedienu reaģēt ar spēku. ASV atzīst: "Tā kā Krievijas parastie bruņotie spēki ir daudz vājāki nekā ASV parastie bruņotie spēki, kodolkara eskalācijas risks Krievijas un ASV/NATO konflikta apstākļos ir visai augsts."
Baltapokalipses spēki un līdzekļi
Pasaules reitingā Igaunija ieņem 108.-vietu — starp Ganu un Nigēriju, taču republika tērē bruņojumam 2,2% IKP. Savukārt amerikāņu globālā preventīvā trieciena sistēmā integrētā Emari aviobāze ir lielākā NATO bāze Baltijas valstīs. No tās lidmašīnas var desmit minūšu laikā sasniegt Sanktpēterburgu. Emari uzņem visu tipu kara un transporta lidmašīnas, arī kodolieroču nesējus – daudzfunkcionālos iznīcinātājus F-35 un ASV stratēģiskos bumbvedējus. Alianses aviācija pagaidām slīpē uzbrukumus poligonos Igaunijā, taču darbību taktika demonstrē agresīvos plānus. Turklāt strauji attīstās NATO sauszemes bāzes infrastruktūra netālu no Tapas pilsētas Igaunijā.
Arī Latvija ir pārvarējusi divu procentu barjeru no IKP valsts militarizācijas izdevumiem (2018. gadā – 576,34 miljoni eiro) un militārā spēka pasaules reitingā (105. vieta) gandrīz panākusi Gvatemalu. Rīga aktīvi piekrīt Krievijas "savaldīšanai" ar spēku. Ar ASV palīdzību republikā īstenoti vairāki militārās infrastruktūras attīstības projekti: rekonstruēta aviobāze Lielvārdē un gandrīz par 6 tūkstošiem hektāru paplašināts Ādažu poligons.
Latvijā kopīgiem manevriem periodiski ierodas vairāk nekā 10 tūkstoši ārvalstu karavīru. Tikai maijā un jūnijā vien šeit aizrit piecas lielas NATO starptautiskās militārās mācības (tostarp arī jūras desanta treniņi netālu no Kaļiņingradas piekrastes).
Arī Lietuva reģiona militarizācijas un kara pietuvināšanas jomā dara visu, kas ir tās spēkos. Februārī Valsts Aizsardzības padome ieteica valdībai paredzēt papildu finansējumu militārajiem izdevumiem līdz 2,07% no IKP, bet līdz 2020. gadam šim rādītājam jāsasniedz 2,5% IKP.
Lietuvas valdība sakaitē atmosfēru un cenšas mobilizēt iedzīvotājus cīņai pret austrumu kaimiņiem. Taču iedzīvotāju skaits samazinās: pašreizējie 2,82 miljoni ir par 900 tūkstošiem mazāk, nekā dzīvoja republikā PSRS norieta laikā.
Tāpēc Viļņas galvenās cerības saistās ar ārvalstu karaspēkiem. Lietuvas Ministru kabineta programma vēsta: "Mēs atbalstīsim ASV jauno administrāciju, lai stratēģiskās partnerattiecības gūtu papildu impulsu drošības jomā, ieskaitot ASV tiešo dalību Lietuvas drošības nodrošinājumā."
Ja saliksim kopā triju Baltijas valstu un NATO sabiedroto avangarda daļu militāro potenciālu, pamanīsim, ka pie Krievijas robežām ir pietiekami liela armija – aptuveni 30 tūkstoši karavīru un bruņojuma arsenāli, kuri pārsniedz šī grupējuma vajadzības, kā arī bruņutehnikas parki. Un tomēr vēl vakar Baltijas valstis bezdibenim tuvojās nepietiekami ātri. Tagad, prognozējot ārvalstu klātbūtnes vētraino pieaugumu, Maskavas reakcija var būt negatīva. Alianses reģionālā PGA sistēma var sagādāt grūtības Krievijas spēkiem – "slēgtas debesis" Kaļiņingradas apgabalā. Protams, Krievija nekad neļaus NATO izjaukt pašreizējo spēku līdzsvaru Baltijas reģionā.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.
