RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Reisa MH17 Boeing katastrofas vietā atrastās raķetes atlūzas ļāvušas identificēt tās numuru un izsekot to no ražošanas vietas līdz armijas daļai, kuras bruņojumā tā atradās, informēja Krievijas Aizsardzības ministrija. Turklāt Krievijas bruņotajiem spēkiem izdevies pārtvert Ukrainas kareivju pārrunas, kurās pieminēta iespēja notriekt vēl vienu lidmašīnu, vēsta RIA Novosti.
Krievijas AM brīfingā 17. septembrī publiskoja datus par raķeti, kas 2014. gadā Doņeckas gaisa notrieca Malaizijas Boeing 777, kas devās reisā no Amsterdamas uz Kualalumpuru.
Kur glabājās raķete
Lidmašīnas katastrofas vietā atrastās zenītraķešu kompleksa "Buk" raķetes 9M38 dzinēja un sprauslas atlūzas devušas iespēju noskaidrot tās numuru, paziņoja Krievijas Bruņoto spēku galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes priekšnieks Nikolajs Paršins. Viņš apliecināja, ka raķete, kas notrieca Malaizijas Boeing, ražota Dolgoprudņenskas uzņēmumā 1986. gada 24. decembrī. Rūpnīcas sērijas numurs — 8868720. "Cipars 8 norāda, ka izstrādājums ražots Dolgoprudņenskas ZRU. Otrais cipars — ka izstrādājums ražots 1986. gadā. Nākamie četri cipari ir raķetes unikālais rūpnīcas numurs," — paskaidroja Paršins.
Brīfingā tika demonstrēta tehniskā dokumentācija, kas tiek aizpildīta rūpnīcā un glabāta tur, neatkarīgi no tā, vai tas atrodas Krievijā, vai aiz tās robežām. Starp dokumentiem ir sprauslas bloka 9Д13105000 pase Nr. 8-30-113. Tāpat AM parādīja raķetes 9D131 dzinēja formulāru ar rūpnīcas numuru 8869032.
Kad raķetes sērijas numurs bija zināms, Krievijas AM pārbaudīja 1986. gadā ražoto izstrādājumu 9M38 pieņemtās produkcijas uzskaites žurnālu. Tajā iekļautā informācija tiek glabāta kā "pilnīgi slepena", taču AM nolēma to publiskot, lai pierādītu, ka raķete nevarēja startēt no Krievijas "Buka".
Paršins norādīja, ka ziņas žurnālā liecina: raķete ar numuru 886847379, paredzēta zenītraķešu kompleksam "Buk", 1986. gada 29. decembrī ar dzelzceļa transportu tika nogādāta armijas daļai Nr. 20152.
"Tas ir zināms, ka armijas daļa raķeti saņēma, un par to parakstīts pieņemšanas akts," — uzsvēra KF AM pārstāvis.
Viņš paskaidroja, ka armijas daļa Nr. 20152 ir 223. zenītraķešu brigāde, kas 1986. gadā bija Piekarpatu kara apgabala sastāvā un atradās Ukrainas PSR Ternopoles apgabalā. Vēlāk ar Ukrainas prezidenta rīkojumu tā tika pārdēvēta par 233. zenītraķešu pulku.
"Pēc Padomju Savienības sabrukuma tā (raķete — red.) netika izvesta uz Krievijas Federācijas teritoriju un tika iekļauta Ukrainas Bruņoto spēku sastāvā… Patlaban minētā armijas daļa, kuras bruņojumā ir zenītraķešu kompleksi "Buk", dislocēta Ukrainas Ļvovas apgabala Strijas pilsētā," — piebilda Paršins.
Viņš atgādināja, ka 233. zenītraķešu pulka daļas, kas joprojām bruņots ar kompleksiem "Buk", vairākkārt iesaistītas tā saucamajā antiteroristiskajā operācijā Doņeckas un Luganskas apgabalos.
Pie tam spekulācijas par to, ka "Buk" raķetes varēja nokļūt pašpasludināto Doņeckas un Luganskas republiku brīvprātīgo rokās, iepriekš noliedza pati Ukraina.
"Neapšaubāmi, mūsu rīcībā nav dokumentālas informācijas par to, ka DTR vai LRT zemessargi būtu tās sagrābuši vai viņu rokās kaut kādā veidā būtu nokļuvusi zenītraķešu iekārta "Buk" vai tai paredzēta raķete. Iepriekš Ukrainas oficiālās amatpersonas vairākkārt apliecināja, ka neviens zenītraķešu komplekss, neviena raķete nav nokļuvusi pie DTR vai LTR zemessargiem," — brīfingā uzsvēra KF AM oficiālais pārstāvis Igors Konašenkovs.
Iestudētais video ieraksts
Brīfingā Krievijas AM pārstāvji sniedza komentārus arī par video, kurā redzams, kā Krievijas "Buk" it kā pārvietojas Ukrainas teritorijā. Viņi norādīja: tā ir uz atsevišķas fotogrāfijas bāzes veidota animācija.
AM sagatavotajos materiālos teikts, ka "minētā video ieraksta radīšanai vilcēja, treilera un "Buka" attēli iemontēti esošas autrotransporta ielas atbilstoša iecirkņa attēlā".
Krievijas militārpersonas atrada arī citas video falsifikācijas pazīmes. Epizodē, kurā redzama "Buk" pārvietošanās pa Lugansku, "kameras kustības ilūzija un fokusa attēla izmaiņas radītas, pateicoties statiska kadra animācijai, par ko cita starpā liecina koku un krūmu lapotnes kustību trūkums".
Tāpat Nikolajs Paršins pievērsa preses uzmanību tam, ka zenītraķešu kompleksa "Buk", ko Ukrainas Bruņotie spēki atstāja Krimā, raķešu numuri nesakrīt ar MH17 notriekušās raķetes numuru.
"No 214 vadāmajām zenītraķetēm, kas tolaik atradās Ukainas Bruņoto spēku 55. zenītraķešu pulkā, kas bija dislocēts Eipatorijas pilsētā, bija 209 modifikācijas 9M38M1 vadāmās zenītraķetes. Tā nav modifikācija, ko kopīgiem spēkiem meklē izmeklēšanas grupa. Toties piecas raķetes bija 9M38. Redzat, šeit slaidā, pirmkārt, nesakrīt izlaiduma gads, šeit norādīts izlaiduma gads — 1984., nevis 1986., un rūpnīcas numuri — 884, 84. — tas ir izlaiduma gads. Mēs runājām par raķeti ar pirmajiem cipariem 886 numurā," — teica Aizsardzības ministrijas pārstāvis.
Varēja notriekt vēl vienu lidmašīnu
Tāpat Krievijas militārpersonas pastāstīja par Ukrainas kareivju pārtverto pārrunu audioierakstu, kas liecina: viņi ir saistīti ar lidmašīnas katastrofu. KF identificēja, kam pieder balss kareivju sarunas ierakstā, kuras laikā tiek apspriesta iespēja notriekt vēl vienu Boeing. Tas ir Ukrainas BS pulkvedis Ruslans Grinčaks, pastāstīja Igors Konašenkovs.
2004. gadā Grinčaks atbildēja par situācijas kontroli tā saucamās antiteroristiskās operācijas zonā Donbasā.
2014. gada 17. jūlijā pie Doņeckas cieta katastrofā Malaizijas Boeing 777, kas devās reisā no Amsterdamas uz Kualalumpuru. Tajā bija 298 cilvēki. Viņi visi gāja bojā. Kijeva katastrofā apsūdzēja zemessargus, taču tie apgalvoja, ka viņu rīcībā nav līdzekļu, kas ļautu notriekt gaisa kuģi tādā augstumā.
Starptautiskā izmeklēšanas grupa (JIT) iepazīstināja ar reisa MH17 Boeing katastrofas izmeklēšanas privozoriskajiem rezultātiem. Starptautiskā izmeklēšana apgalvo, ka Malaizijas Boeing notriekts ar ZRK "Buk", kas piederējis KF BS 53. zenītraķešu brigādei no Kurskas. Maskava to kategoriski noliedza.
Nīderlande un Austrālija paziņoja, ka atzinušas "Krievijas atbildību" par ZRK "Buk" piegādi, kas "tika izmantots, lai notriektu MH17".
Krievijas Ārlietu ministrija norādīja, ka JIT apgalvojumi par Krievijas saikni ar Malaizijas Boeing katastrofu ir nepamatoti un rada nožēlu, turklāt izmeklēšana ir subjektīva un vienpusēja.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka Maskava var atzīt izmeklēšanas rezultātus tikai gadījumā, ja pilnvērtīgi piedalīsies izmeklēšanā. Viņš atzīmēja, ka Krievija jau sākotnēji piedāvājusi sadarbību izmeklēšanā, taču tai nav sniegta piekļuve. Pie tam izmeklēšanas darbā piedalās Ukraina, lai arī Kijeva pārkāpusi starptautiskos noteikumus un nav slēgusi gaisa telpu virs teritorijas, kurā norisinās karadarbība.
