RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iekarošanai Krievijas karaspēki iztērēs ne vairāk par trim diennaktīm, liecina Zviedrijas Totālās aizsardzības institūta ziņojums. Par to raksta norvēģu izdevums Verdens Gang, pilnu raksta tulkojumu krievu valodā publicēja portāls InoSMI.
Ja Krievija "pēkšņi" sagribēs, tad tā varēs iekarot Baltijas valstis trīs dienu laikā, prognozē Zviedrijas Totālās aizsardzības institūta speciālisti. Pēc ekspertu domām, kontroles iegūšanai pār Latviju Krievijas armijai aizies apmēram divas diennaktis, Lietuvas un Igaunijas iekarošanai būs nepieciešama vēl viena diennakts. NATO nespēs mobilizēt savus spēkus austrumu flangā, uzskata analītiķi.
Krievija varētu pieņemt lēmumu par uzbrukumu Baltijas valstīm lai demonstrētu savu spēku, apgalvo viens no atskaites autoriem, Totālās aizsardzības institūta vecākais zinātniskais darbinieks Roberts Daļšo (Robert Dalsö).
Ziņojumā teikts, ka Krievija pielietos raķešu triecienus un izmantos floti, lai paralizētu ostas, lidostas un vienlaikus visu triju Baltijas valstu infrastruktūru. Pēc tam sāksies sauszemes karaspēku uzbrukums Igaunijas dienvidaustrumos un Latvijas austrumos. Pēc divām dienām Krievijas karaspēki ielenks Latvijas galvaspilsētu Rīgu, un vēl pēc dienas Krievijas kontrolē nonāks visa Baltija, uzskata zviedru militārie eksperti.
Iepriekš pie līdzīga secinājuma nonāca Amerikas analītiskajā centrā RAND – īstermiņa perspektīvā NATO valstis izrādīsies bezspēcīgas kaut ko likt pretstatā Krievijas militārajai jaudai. "Rietumvalstu skaitliskais pārākums nekādā veidā neatspoguļojas uz karaspēku kvalitātes. Tieši pretēji, kas attiecas uz "elitārajām" apakšvienībām, pārspēks ir tieši Krievijas pusē," — precizē atskaitē zviedru analītiķi.
NATO karaspēku vājība ir tāda, ka viņi koncentrējas visā Eiropas teritorijā, nevis tiek izvietoti Baltijas austrumu robežas garumā, tiek atzīmēts ziņojumā. Tā nav pasargāta no zibenīga uzbrukuma, savukārt spēku mobilizācija, kuri būtu salīdzināmi ar Krievijas spēkiem, varētu aizņemt daudz laika.
NATO Baltijas flangā
Krievijas un NATO attiecības pasliktinājās pēc Krimas pussalas iedzīvotāju lēmuma pievienoties Krievijai un konflikta sākuma Ukrainas austrumos. Aizbildinoties ar Krievijas "augošo agresiju", NATO samitā Varšavā pieņēma lēmumu par militārās klātbūtnes paplašināšanu Austrumeiropā. Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā izvietoti starptautisko spēku bataljoni. Ievērojami palielinājies militāro mācību skaits pie Krievijas robežām.
NATO dalībvalstu aizsardzības ministri tāpat vienojušies izveidot kaut ko līdzīgu "militārajai Šengenai" Ziemeļatlantijas alianses Eiropas robežās. NATO aizsardzības iestāžu vadītāji februāra vidū atbalstīja spēku un līdzekļu pārvietošanas komandas štāba izveidošanu Eiropā.
Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka nevēlas audzēt spriedzi ar NATO — ne Baltijas reģionā, ne citviet, un uzsvērusi, ka Krievija nekad neuzbruks kādai no NATO valstīm. Pēc Krievijas ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO lieliski zina, ka Maskavai nav plānu kādam uzbrukt, taču tā vienkārši izmanto ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā. Pēc Krievijas Aizsardzības ministrijas vadītāja Sergeja Šoigu sacītā, NATO jau izvietojusi Baltijas valstīs un Polijā trieciena grupējumu — 10 tūkstošus karavīru.
Pēc viņa sacītā, ievērojams NATO militārās jaudas palielinājums pie Krievijas robežām, it sevišķi Eiropā, izraisa nopietnas raizes. Ministrs uzsvēra, ka Krievija uzturēs savus bruņotos spēkus nepieciešamā līmenī, kurš garantēs valsts un tās sabiedroto militāro drošību.
