Varšava ir gatava samaksāt Vašingtonai 2 miljardus dolāru par pastāvīgas Pentagona bāzes izveidi savā teritorijā. Protams, objekts atradīsies Krievijas "Iskanderu" darbības zonā jau būvdarbu stadijā (prognozējams un nepieciešams pasākums), taču Varšava norāda, cik nepieciešama ir amerikāņu spēku pastāvīga dislokācija, atzīmēja Aleksandrs Hroļenko portālā Sputnik Baltkrievija.
Poļi ir gatavi apmaksāt visas infrastruktūras izveidi: militāro objektu, amerikāņu karavīru ģimenēm paredzēto dzīvokļu, skolu un veselības aprūpes iestāžu celtniecību. Tāpat Polija ir gatava kopā ar ASV nest aizsardzības izdevumus, nodrošinot ASV bruņoto spēku "elastīgāku" rotāciju. Jau maija sākumā tika sākta 1. tanku brigādes pārvietošana no Teksasas uz Poliju. Plānots, ka tā Polijā nomainīs 2. tanku brigādi. Pārvietošana notiek operācijas Atlantic Resolve ietvaros ar mērķi stiprināt ASV sabiedroto bruņotos spēkus austrumu flangu, kā arī sarīkot mācības Saber Strike, kas ieplānotas 3. jūnijā.
Militārpolitiskā pārmantojamība (vai sadomazohisms) ir acīmredzama, jo Polijas agrākais aizsardzības ministrs Antonijs Mačerevičs apgalvoja, ka Polijas teritorijas sekmīgai aizsardzībai nepieciešamas vismaz divas ASV divīzijas, tas ir, aptuveni 40 tūkstoši karavīru un 700 tanki. Savukārt Pentagona vadītājs Džeimss Metiss pirms tikšanās ar pašreizējo Polijas aizsardzības ministru Mariušu Blaščaku norādīja, ka būtu ieinteresēts paplašināt militāro klātbūtni Polijas teritorijā.
Tas, cik lielā mērā ASV intereses Eiropā kaitē reģionālajam drošības līdzsvaram, ir redzams Ukrainā. Spriežot pēc visa, Polija, ko neviens neapdraud, var atļauties dārgu pašnāvību.
Centīgais rokaspuisis
Vispasaules militārā spēka reitingā Polija ar tās 38 miljoniem iedzīvotāju ieņem godpilno 22. vietu. Apstākļos, kad neviens kaimiņš to neapdraud (apkārt – tikai sabiedrotie), 110 tūkstoši karavīru, vairāk nekā tūkstotis tanku, 800 artilērijas iekārtas, 240 raķešu iekārtas, 130 trieciena lidmašīnas un helikopteri, divas korvetes un četras zemūdenes, ir bezjēdzīgs, tomēr iespaidīgs spēks. Tīri labs rezultāts valstij, kurā dzīvo 38 miljoni cilvēku.
Ja nenāktos pārdzīvot par ASV ekskluzīvajām interesēm un cīnīties par alianses militāri politisko virskundzību Eiropā, ar pašreizējo Polijas armiju nacionālās drošības vajadzībām pilnīgi pietiktu. Taču Varšava cenšas sasniegt militāro ideālu un maina bruņojumu pret amerikāņu paraugiem. Piemēram, jau 2015. gada pavasarī Polijas valdība apstiprināja zenītraķešu kompleksu Patriot iegādi par 7,5 miljardiem dolāru. Varšava ir pārliecināta: valsts pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēma Wisla, ko veido astoņas vidēja darbības rādiusa ZRK baterijas Pariot, aprīkotas ar moderno apšaudes kontroles sistēmu IBCS un raķetēm GEM-T un PAC-3 MSE, nodrošināšot Polijas drošību jebkura ienaidnieka priekšā un ļaušot efektīvi stāties pretī Krievijas sistēmām "Iskander".
Rodas iespaids, ka Varšava apzināti "izsauc uguni pret sevi", lai arī Krievija pēdējo simt gadu laikā ne vienu reizi vien atbrīvojusi Poliju no ārvalstu iebrucējiem un Otrā pasaules kara laikā šim nolūkam ziedojusi simtiem tūkstošu savu karavīru.
Ja Varšava meklē acumirklīgus ģeopolitiskos labumus un pēc Vašingtonas norādījuma ieceļ Maskavu pretinieka lomā, Patriot nevis vairos Polijas drošību, bet gan iznīcinās valsti, — pašreizējās un perspektīvās PGA un PRA sistēmas ir bezspēcīgas kompleksa "Iskander M" priekšā.
Virsskaņas ātrums padara "Iskander" raķeti neredzamu pretinieka radaros, un Patriot to nespēj notriekt. Raķete startē pa grūti prognozējamu kvaziballistisku līkni, pēc tam lido kā spārnotā raķete, metot līkumus atbilstoši apvidum, un nonāk pie mērķa no optimālā (neprognozējama) virziena. Pie tam tiek izmantots plašs kaujas galviņu spektrs, kuru vidū ir arī kodolieroči. Iespējams, tāpēc Maskava neuzskata Varšavu par ienaidnieku vai vienlīdzīgu pretinieku.
Amerikāņi nav burvji
ASV tanku brigādes Polijā galvenokārt apdraud Varšavu. Plaša mēroga militārā konflikta apstākļos Austrumeiropā tiks izmantoti itin labi pārskatāmi algoritmi – pie savām robežām Krievija vienmēr būs spēcīgāka nekā nelūgtie aizokeāna viesi, un tai problēma jāatrisina ļoti īsā laikā, lai nepārslogotu ekonomiku. Loģisks izskatās atbildes uzbrukums ar raķetēm.
Vācijā, Polijā un vairākās citās valstīs dislocētos ASV spēkus nāksies atgriezt no aizmugures, tas ir, vispirms cietīs lidlauki, munīcijas noliktavas, degvielas bāzes, PGA un sakaru sistēmas Polijas teritorijā. Bez sakariem, ekipējuma un degvielas tanku brigāde pārvērtīsies par metāllūžņiem diennakts laikā.
Iespējams, Pentagona transporta lidmašīnas un kuģi operatīvi nogādās papildspēkus Grieķijā, Spānijā un Francijā, taču šiem spēkiem vēl vairākas diennaktis nāksies rāpot līdz nosacītajai Austrumu frontes līnijai pa Eiropas ceļiem, kuri nav piemēroti ne tankiem Abrams, ne haubicēm Paladin. Un pie Austrumu frontes notriekto NATO lidmašīnu skaits būs mērojams desmitos un simtos.
Amerikāņu kuģiem neizdosies izkraut jaunus tankus Gdaņskas ostā – viņi sastapsies ar torpēdām tālu no krasta (arī pašas ostas vairs nebūs). Starp citu, aizvadītajā rudenī Polijā pat bez jebkāda kara – uz dzelzceļa – tika sabojāti 10 no 37 ASV armijas tankiem.
Ja šajā absolūti hipotētiskajā militārajā konfliktā Vašingtona turpinās maniakāli, dienu pēc dienas, iznīcināt eiropiešus, Krievijas zemūdens atomkreiserim "Jurij Dolgorukij" un citiem stratēģiskās kodoltriādes nesējiem ir ļoti garas "rokas". Kādam (ne jau Varšavai) taču nesen izmēģinājumu lokā "piemiedza aci" četras starpkontinentālās ballistiskās raķetes "Bulava".
Krievijai ir vajadzīga pasaule, taču tai nav vajadzīga pasaule, kurā nebūs Krievijas.
