RĪGA, 19. maijs – Sputnik. Latvija varētu atrisināt savas ekonomiskās problēmas, apturot iedzīvotāju aizplūšanu uz ārzemēm un izbeidzot agresīvo retoriku attiecībā pret Krieviju, tā vietā Rīga turpina "karot" ar austrumu kaimiņu un ierobežot krievvalodīgo tiesības valstī, raksta AiF.
Viesstrādnieku piegādātāji Eiropai Latvijas iedzīvotāju skaits neizvairāmi samazinās. 1991. gadā republikā dzīvoja 2 miljoni 658 tūkstoši cilvēku, šobrīd 1 miljons 919 tūkstoši un tie ir oficiālie dati. Patiesībā, šis skaitlis varētu būt daudz mazāks.
"Mēs esam pārvērtušies par Eiropas lēto viesstrādnieku piegādātāju. Pēc Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā gandrīz visi mani paziņas pārvietojās uz Rietumiem kopā ar ģimenēm," — stāsta bijušais būvinženieris Valdis Bāreņberģis, kurš no Londonas ieradies apciemot vecākus.
Bāreņberģis paskaidroja, ka strādā Anglijā par parastu bārmeni, taču vienalga pelna vairāk, nekā varētu, ja viņam būtu prestižs amats Latvijā. Bāreņberģa radiniece, pēc viņa sacītā, pārvākusies uz Īriju un strādā par kopēju. Draugs mācījies par ekonomistu, taču "strādā par autobusa vadītāju Liverpūlē".
"Latviešus var sastapt visā Eiropā… nesen sastapu klasesbiedru Hamburgā: remontē zemnieku mājas Vācijā, viņa sieva strādā par trauku mazgātāju. Neviens no mums negrasās atgriezties atpakaļ, priekš kam? Esmu aizmirsis latviešu valodu, runāju vai nu angliski, vai nu krieviski. Mūsu politiķi labāk būtu izveidojuši normālu dzīvi Latvijā, nekā 27 gadus pēc kārtas sērot par to, kā stiprāk iezāģēt krieviem un pastrīdēties ar Krieviju," — saka Bāreņberģis.
Tūrisms un šprotes
Šķiet, ka atkal izgāzīsies pludmales sezona kādreiz populārā Krievijas tūristu vidū Jūrmalas kūrortā. Tūristu no Krievijas kļuvis par 40% mazāk, vairs netiek rīkoti KVN un "Jaunais vilnis", kuri piesaistīja milzīgu apmeklētāju skaitu.
"Festivālu laikā es palielināju numura vērtību trīs reizes. Savukārt pagājušajā vasarā mana viesnīca stāvēja pustukša, kaut gan cenas bija minimālas. Nē, ēst ir ko, sācis daudz latviešu braukt, uzturēšanās taču kļuvusi stipri lētāka. Taču iepriekšējie ienākumi var tikai sapņos rādīties," — stāsta Ingvars, mini-viesnīcas īpašnieks Jūrmalā.
Jūrmalas varas iestādes centās reklamēt kūrortu Uzbekistānā un Azerbaidžānā, taču nekas neizdevās, tik naudu veltīgi iztērēja – Uzbekistānā ir zemi vidējie ienākumi, Azerbaidžānas iedzīvotājus Baltija atpūtai neinteresē: sava jūra blakus ir.
"Mēs esam, kā skorpions no anekdotes, kurš upes vidū iedzēla viņu vedošajam bruņurupucim, un pēc tam brīnās, ka grimst," — iepriekš komentēja Latvijas attiecības ar Krieviju bijušais republikas Saeimas deputāts Jakovs Pliners.
Rīgā šobrīd tiek apspriesta uzņēmuma Brīvais Vilnis bankrota varbūtība, tā zaudējumi pēdējā gada laikā ir divkāršojušies (un pārsniedza miljonu eiro), jo austrumu kaimiņš pārstājis pirkt Latvijas šprotes.
"Mums ilgi stāstījuši pasakas, ka krievu pircēji mums nav vajadzīgi, ka būs ārkārtīgs pieprasījums pēc mūsu zivīm gan Eiropas Savienībā, gan Ķīnā, bet tagad daudz strādnieku var palikt bez darba. Taču varas iestādēm nospļauties uz viņu problēmām. Katru reizi, kad mēs zaudējam tūristus no Krievijas, Krievijas naudu un pircējus mūsu idiotiskās politikas dēļ, mums sola: mēs noteikti atradīsim jaunus tirgus, vēl labākus, un nopelnīsim tur daudz vairāk. Taču līdz šim nav neko atraduši," — ar dusmām paziņo Brīvā viļņa darbinieks Artūrs Migraņans (vārds mainīts – red.).
Bez Krievijas Latvija pazaudētu pastāvēšanas jēgu
Taču Latvijā arvien vairāk tiek apspiestas krievvalodīgo tiesības. Sākot ar 2019. gadu, tiek pārtrauktas mācības krievu valodā mazākumtautību skolās. Par valsts valodas neizmantošanu izraksta sodus. Nepilsoņiem aizliegts balsot.
"Esmu dzimusi Daugavpilī, gluži kā mans tēvs un māte, taču man atsaka tiesībās saukt sevi par valsts pilsoni. Mani vecāka gadagājuma vecāki arī pēkšņi kļuvuši par ārzemniekiem. Nepilsoņiem, kā mūs dēvē, aizliegts balsot, strādāt valsts amatos. Tā ir aparteīda politika, kas pastāvēja Dienvidāfrikas Republikā, kad baltie plantāciju īpašnieki neizsniedza pases melnajiem afrikāņiem," — stāsta 42 gadus vecā Inna Černiševa.
Šobrīd Latvijā ir ap 240 tūkstošiem nepilsoņu, vairāk nekā 12% valsts iedzīvotāju.
"Katru reizi, kad Saeimā tiek rosināts jautājums par pilsonību krievu iedzīvotājiem, deputāti saka: "Kā tad tā, vai tiešām jūs piekāpsieties baisajai Krievijai? Tur taču uzskatīs, ka ir uzvarējuši. Jāturas līdz galam." Un viss sākas no jauna. Es nezinu, vai no Latvijas paliktu kaut kas, ja pasaulē nebūtu Krievijas? Tad mūsu valsts pazaudētu pastāvēšanas jēgu," — saka Černiševa.
Latvijas politiķi desmitgadēm cenšas "iesist" Krievijai, kamēr Latvijas ekonomika palaiž garām milzu naudu, noslēdz raksta autors.
