"Jaunais vilnis" bija domāts bagātniekiem no Krievijas, bet kvalitatīvu koncertzāļu Latvijā trūkst. Skatītāji joprojām mīl Galkinu un Drobotenko, tomēr apmeklē arī "gudras" radošās tikšanās. Par to un daudz ko citu pastāstīja Vladimirs Rešetovs, viens no pirmajiem producenta darba "celmlaužiem" Latvijā, producents ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi.
Vai ir dzīve pēc "Viļņa"
"Jaunā viļņa" klātbūtne kropļoja tirgu, kas tagad, pēc festivāla aiziešanas ir būtiski mainījies, uzskata Rešetovs.
"Manuprāt, ir labi, ka viņi aizgāja."Jaunais vilnis" ir dārga rotaļlieta bagātniekiem no Krievijas, bet no parastajiem mirstīgajiem tikai retais varēja atļauties to apmeklēt — cenu politika bija neadekvāta. Ne Latvija un Jūrmala, ne arī "Dzintaru" koncertzāle ar festivālu nemaz tik daudz nepelnīja, kā par to runā," — teica producents.
Festivāla laikā pelnīja ļoti dārgas viesnīcas un restorāni, uzsvēra Rešetovs.
"Cenas pacēlās līdz neticamiem augstumiem. Līdz ar to vietējai publikai un vidēja līmeņa ārvalstu tūristiem zuda vēlēšanās braukt uz Jūrmalu. Viņi bija gatavi apmesties ne īpaši dārgā viesnīcā, padzīvot te, neapmeklējot "Jauno vilni", atpūsties SPA… Viena nedēļa aizēnoja visu pārējo laiku Jūrmalā," — skaidroja speciālists.
Viņš piebilda, ka pēc festivāla aiziešanas vietējām reklāmas aģentūrām nācās pastrādāt.
"Krievi savāca visu kasi, bet vietējie mierīgi snauda, jo "Jaunais vilnis" aizpildīja visu sezonu. Tagad zāle ir sapurinājusies. Pagājušais gads viņiem, protams, bija smags, nācās operatīvi pārveidoties, bija jāatrod jauni koncerti. Taču jūrmalniekiem izdevās: viņi izdomāja jaunus interesantus pasākumus, aicināja pasaules līmeņa zvaigznes. Starp citu, Krievijas slavenības joprojām tur ar prieku uzstājas," — uzsvēra Rešetovs.
Pēc viņa teiktā, tūristu skaits Jūrmalā pēc "Jaunā viļņa" aiziešanas ir pieaudzis: krievi joprojām brauc uz Jūrmalu, un eiropiešu skaits ir pieaudzis.
Kurš maksās PVN
Jautājums par PVN piemērošanu kultūras pasākumiem vēl nav izlemts, tāpēc ir grūti prognozēt, kā tas ietekmēs skaitītāju aktivitāti, norādīja speciālists.
"Protams, sākumā aktivitāte kritīsies, jo biļešu cenas pieaugs. Organizatori tomēr grib pelnīt uz publikas rēķina, taču ar laiku skatītāji pieradīs. Jau tagad biļetes nav lētas. Kādu laiku gan publika, gan rīkotāji pielāgosies jaunajiem apstākļiem, līdz nonāks pie kompromisa," — uzskata Rešetovs.
"Mūsu cilvēkiem ir ieaudzinātas alkas pēc skaistuma, tāpēc viņi pirks biļetes, lai cik dārgas tās būtu. Lielākā daļa skatītaju nebūt nav paši bagātākie cilvēki. Pats par sevi saprotams, biļetes operas un baleta zvaigžņu priekšnesumiem ir dārgas. Tā vienmēr bijusi elitāra māksla. Taču arī tos cilvēki apmeklē, neatkarīgi no ienākumiem. Visticamāk, tie ir klasikas cienītāji, gardēži," — skaidroja producents.
Viņš uzsvēra, ka biļešu cenas nevar celt bezgalīgi — galu galā tās vienkārši pārstās pirkt. Rešetovs pieļāva, ka organizatoriem nāksies vairāk vērsties pēc palīdzības pie sponsoriem.
Katram skatuves māksliniekam ir sava publika
Rešetovs paskaidroja, ka mākslinieki no Krievijas Latviju apmeklē tikpat bieži, kā agrāk.
"Cietušie, iespējams, bija tikai laikā, kad tika noskaidrots politiskais viedoklis. Tas, kas notika ar Aleksandrova ansambli, daudzus atvēsināja. Pēc tam mākslinieki ātri saprata, ka viņiem pašiem nevajadzētu jaukt politiku un kultūru, un viss nomierinājās. Es domāju, tas ir pareizi," — teica producents.
Skatītāji Latvijā vēlas redzēt intelektuālus sarunbiedrus no Krievijas, norādīja Rešetovs.
"Latvijā, Lietuvā un Igaunijā dzīvo visvairāk cilvēku (ne tikai krievu), kuri pārzina krievu kultūru un slavenības — plaši pazīstamus skatuves māksliniekus, rakstniekus. Viņi vilina mūsu intelektuālos skatītājus, kam ir nauda. Šādas mākslinieku tikšanās ar skaitītājiem apmeklē gan krievi, gan latvieši", — pastāstīja speciālists.
Rešetovs piebilda, ka pieprasīts ir arī runas žanrs.
"Humoristi no "Greizā spoguļa", Galkins, Drobotenko, "Jaunās krievu vecmāmiņas" ir ārkārtīgi pieprasīti. Žvaņecka koncerti garantē – tiks izpārdotas visas biļetes. Tiesa, 90. gadu sākumā, kad es rīkoja viņu koncertu Jūrmalā, viņš nesavāca pilnu zāli. Šobrīd tas nav iespējams, taču tolaik tas bija tāds trieciens! Varbūt tajā laikā viņa publikai bija citas problēmas? Vai vispār ir iespējams kaut ko tādu prognozēt?" — atceras režisors.
Rešetovs nosūrojās, ka Latvijā mākslinieku priekšnesumiem pietrūkst labu zāļu.
"Teorētiski, vislabākā ir "Arēna Rīga". Ja vajag labu kasi savākt, tad tikai tur, jo līdzīgas zāles mums vairs nav. Taču akustikas ziņā tā nav ideāla," — uzskata Rešetovs.
Producents pieminēja arī Rīgas Domu, Kongresu namu un jauno koncertzāli Liepājā.
"Godīgi runājot, Rīgā zāļu nav. Nekas jauns nav uzbūvēts, taču Rīgai ļoti vajadzīga laba koncertzāle," — noteica Rešetovs.
