RĪGA, 29. aprīlis — Sputnik. Otrdien, 24. aprīlī Eiropas Parlamenta Petīciju komitejā notika noklausīšanās par Latvijas un Igaunijas nepilsoņu tiesībām. Pēc debatēm notika balsojums. Tikai vienas balss pietrūka, lai turpmāk "turētu petīciju atvērtu".
Žurnālists un politologs Armens Gasparjans tuvāko ārvalstu un Baltijas valstu notikumu iknedēļas apskatā radio Sputnik pastāstīja, ka viņu nepārsteidz tas, ka Eiropas Parlaments kārtējo reizi nav saskatījis neko sliktu nepilsoņa statusa pastāvēšanā Latvijā un Igaunijā.
"Kas tad ir, ka vairāk nekā 30% iedzīvotāju Latvijā ir nepilsoņi, viņi taču dzīvo, nevienu nenogalina… Tiesa, nepilsoņus tur piespiež pie sienas kā tikai var. Tiesībsargs Aleksandrs Gapoņenko jau sēž, pagaidām saņēmis 2 mēnešus aresta. Kā noprotu, viņš var sēdēt arī ilgāk saskņā ar pantu, ko viņam, domājams, grib inkriminēt," – paskaidroja situāciju Gasparjans.
Pēc viņa domām, Eiropas Parlaments vienkārši demonstrējis, cik tas ir demokrātisks, apspriežot jautājumu, kurš iekļauts sēžu dienas kārtībā. Noraidošs spriedums tajā bija nenovēršams: atzīstot Latvijas nepilsoņu gigantisko problēmu, Eiropas politiķi nostādīs sevi muļķīgā stāvoklī, jo šis jautājums pastāv jau kopš Padomju Savienības sabrukuma brīža.
"Kad pirmo reizi parādījās nepilsoņu problēma? Kopš Padomju Savienības sabrukuma. Vai tad Eiropas Parlaments 2018. gadā patiešām atjēgsies un teiks: paklau, te noskaidrojies, ka Latvijā un Igaunijā ir no politiskās dzīves pilnībā svītroti cilvēki, tā taču ir pilnīga patvaļa, kaut kas jālabo. Tikai izlabot to nekādi nevar, jo, pēc būtības, tā ir divu valstu pastāvēšanas jēga," – uzskata politologs.
Viņš paskaidroja, ka situācijā, ja Latvija un Igaunija ķersies pie pilsoņa statusa piešķiršanas nepilsoņiem, uzreiz parādīsies vairāki neērti jautājumi: kāpēc šajās valstīs sagrauti sakari ar Krieviju, ar kādu mērķi tika iznīcināta šo valstu ekonomika, kāpēc bija vajadzīga rusofobā politika, SS leģionāru marši, parādes, godināšana un tā tālāk. Gasparjans atzīmē, ka tas viss darīts, lai uzturētu nepilsoņu doktrīnu.
"Ja novākt visu šo rusofobiju, kas paliks Latvijas anamnēzē? Lauztais līgums par šprotu piegādēm Krievijā vai vāciešiem pārdotais tranzīts? Nepaliks absolūti nekā. Un Eiropas Parlaments to ļoti labi saprot," – teica politologs.
Viņš uzsvēra, ka pat gadījumā, ja EP deputāti pamanīs, ka ar nepilsoņu jautājumu Latvijā kaut kas nav kārtībā, visas viņu piezīmes tūlīt atspēkotas ar tādiem argumentiem, ka krievi iejaukšoties Latvijas Saeimas vēlēšanās un, iespējams, tieši ar savas aģentūras – to pašu nepilsoņu palīdzību.
"Iedomājieties sevi eirodeputātu vietā, kad no visām pusēm nāk informācija par iebrukumu. Ja nu vēl nepilsoņus pataisīt par pilsoņiem, kā lai cīnās ar šo iebrukumu," – piezīmēja Gasparjans.
No šī viedokļa viņš pieminēja Latvijas paziņojumus par to, ka valsts vairs neuzskata par nepieciešamiem papildu NATO spēkus savā teritorijā.
"Divdesmit gadus Latvija pieprasīja no NATO pastiprināt kontingentu, bija gatava atdot jebkuras zemes, klāstot, ka pirmās kaujas notikšot tieši Latvijas teritorijā, ja pēkšņi sāksies karš. Pēkšņi, bez brīdinājuma, Latvija saka, ka NATO karavīru tajā ir pietiekami. Drīzāk gan problēma ir tā, ka ASV prezidents Donalds Tramps pieprasījis no Baltijas valstīm naudu par aizsardzības pakalpojumiem. Bet naudas Latvijai nav," – pauda Gasparjans.
Viņš atzīmēja, ka, iespējams, daudziem tas nav zināms, taču arī tagad Baltijas valstis neapmaksā savu dalību NATO pilnībā, trūkstošo summu viņu vietā iemaksā Vācija. Tāpēc vienā jaukā dienā Latvijas valdība bija spiesta remdēt savu apetīti un teikt: paldies, tagad pietiek.
