RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik. Ukrainas prezidents Handelsblatt intervijā "Ziemeļu straumi 2" nosauca par kukuli Vācijai apmaiņā pret lojalitāti pret Krieviju, vēsta dw.com. Tā vietā, lai piedalītos Krievijas projektā, viņš aicināja Vācijas un Eiropas kompānijas modernizēt Ukrainas GTS un palielināt gāzes tranzītu.
Desmitajā aprīlī Ukrainas prezidents Petro Porošenko viesosies vizītē Berlīnē. Viņa darba grafikā ir tikšanās ar federālo kancleri Angelu Merkeli, prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru, Bundestāga prezidentu Volfgangu Šeiblu un ārlietu ministru Haiko Māsu. Vizītes gaidās Ukrainas līderis sniedzis interviju vācu izdevumam Handelsblatt, lielākā tā daļa bija veltīta gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecības projektam.
Porošenko piedāvāja palielināt gāzes tranzītu caur Ukrainu tā vietā, lai celtu jaunu gāzesvadu pa Baltijas jūras dzelmi. Pēc Ukrainas prezidenta sacītā, "vācu politiķiem un kompānijām ir rūpīgi jāapdomā" projekta īstenošana, jo tam, pēc Porošenko apgalvojumiem, "nav ekonomiski pamatotas bāzes".
"Pastāv Ukrainas tranzīta cauruļvads, kurš ir daudz lētāks. To var viegli un izdevīgi modernizēt… Bez milzu investīcijām var pilnveidot tranzīta līniju caur Ukrainu," apgalvo Porošenko. Pēc viņa sacītā, Ukraina labprāt pievienosies Eiropas partneriem šādā projektā.
"Vienkārši pavaicājiet mums tā vietā, lai investētu desmit miljardus eiro "Ziemeļu straumē 2"," piedāvā prezidents.
Iepriekš Ukrainas Augstākā Rada aicināja citu valstu parlamentus un valdības veikt pasākumus pilnīgai gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecības aizliegšanai. Radā uzskata, ka gāzesvada celtniecības dēļ iestāsies "absolūts Krievijas monopols" Eiropas gāzes tirgū.
Krievijas Valsts Domē šo paziņojumu izvērtēja kā spiedienu uz Eiropas un Krievijas biznesu.
"Augstākās Radas prasība starptautiskai sabiedrībai aizliegt Krievijas gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecību ir kārtējā pret Krieviju vērstā provokācija un mēģinājumi izpatikt Vašingtonas sponsoriem, kuri pastāvīgi izrāda spiedienu uz Eiropas valstīm, lai traucētu reģionam svarīgākā projekta īstenošanu un pakļautu sev Eiropas enerģētikas tirgu," paziņoja Valsts Domes Ārlietu komitejas loceklis Sergejs Žeļezņaks.
"Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzesvada cauruļu celtniecību ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā no Krievijas piekrastes caur Baltijas jūru līdz Vācijai. Jauno cauruļvadu plānots uzbūvēt blakus "Ziemeļu straumei". Vācija jau ir izsniegusi visas gāzesvada celtniecībai nepieciešamās atļaujas savā teritorijā. Vienu no divām atļaujām tāpat izsniegusi Somija.
Gazprom bieži dēvēja Ukrainas gāzes transportēšanas maršrutu par nedrošu partneru tranzīta saistību nepildīšanas draudu dēļ sakarā ar iespējamo gāzes pārsūknēšanu no trubas vai dēļ nepietiekamas pazemes krātuvju piepildīšanas nepieciešamā spiediena nodrošināšanai ziemas perioda pieaugošā piegāžu apjomiem. Ukraina noliedza visas šīs apsūdzības, kā arī protestēja pret alternatīvu Gazprom gāzesvadu maršrutiem uz Eiropu.
Baltijas valstis, Polija, Dānija, Moldova arī iestājas pret jaunā gāzesvada celtniecību. Pēc viņu domām, projekts sevī nes ģeopolitiskās destabilizācijas riskus un var novest pie konkurences ierobežošanas.
Novembrī Eirokomisija piedāvāja ieviest grozījumus ES Gāzes direktīvā, kuri varēja izplatīt Trešās energopaketes noteikumus uz nākotnes gāzesvadu jūras posmiem. Šobrīd uz "Ziemeļu straumi 3" neizplatās visi Eiropas savienības iekšējā tirgus, Trešās energopaketes, noteikumi, jo cauruļvads neies caur ES virszemes daļu, bet gan pa jūras dzelmi. Tādēļ EK pauž vēlmi panākt vienošanos ar Krieviju par vairākiem pamatprincipiem, kurus tā vēlētos izplatīt uz šī gāzesvada darbību.
Eiroparlamenta Rūpniecības, enerģētikas un pētījumu komiteja 21. marta sēdē atbalstīja grozījumu ieviešanu ES Gāzes direktīvā. Taču līdz stāšanās spēkā šiem grozījumiem bija jābūt saskaņotiem ES Padomē un Eiroparlamentā.
Krievijā vairākkārt paziņoja, ka "Ziemeļu straume 2" ir tīri ekonomisks projekts, un tēze par Eiropas "energodrošības draudiem" neiztur kritiku — tieši pretēji, gāzes transportēšanas maršrutu diversifikācija ļaus samazināt tranzīta riskus un paaugstinās gāzes nodrošināšanas drošību tās patērētājiem. Turklāt "Ziemeļu straumes 2" maršruts līdz Vācijai ir gandrīz par diviem tūkstošiem kilometru īsāks, nekā caur Ukrainu, kas samazina tā piegādes izmaksas.
