RĪGA, 9. aprīlis — Sputnik. Krievijas un ES attiecību zemākajā punktā svarīgi panākt pārmaiņas ar tirdzniecības palīdzību, raksta vācu izdevums Handelsblatt. Pilnu raksta tulkojumu krievu valodā sniedz portāls InoSMI.
No skaļiem paziņojumiem Ukrainas prezidents Petro Porošenko atturas reti. Visskaļākais ieplānotā gāzesvada "Ziemeļu straume 2" pretinieks kritizē "gadsimta projekta" atbalstītājus, dēvējot viņus par "Krievijas līdzdalībniekiem tās hibrīdajos karos".
Piecdesmit divus gadus vecais prezidents neko nevēlas tik stipri kā to, lai Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa noindēšana Solsberijā neatgriezeniski izjauktu gāzesvada celtniecības plānus no Krievijas uz Vāciju.
Porošenko motīvi ir caurspīdīgi. Jo Ukrainai līdz ar "Ziemeļu straumes 2" celtniecību draud ne vien savu pozīciju zaudēšana kā "kakliņam" Centrāleiropas gāzes nodrošināšanā, bet arī divu miljardu eiro zaudēšana ikgadējos tranzīta ienākumos. Ar 1,2 tūkstošu kilometru gara gāzesvada palīdzību nākotnē uz Vāciju un citām Centrāleiropas valstīm būs jāpiegādā papildus 55 miljardus kubikmetru gāzes.
Nodevīgā Skripaļa noindēšana un savstarpēja diplomātu izsūtīšana atmetusi Krieviju un ES valstis pie jauna zemākā punkta. Pēkšņi atkal atdzīvojas atmiņas par auksto karu. Klusēšana un saprašanas trūkums abās pusēs sasnieguši sen neredzētu mērogu.
Tieši šajā spiediena un draudu fāzē ir jāatskatās atpakaļ. Tā bija Egona Bara formulētā un Villija Branta īstenotā politika attiecībā pret Krieviju ar izmaiņu paradigmu uz satuvināšanās rēķina, kura savulaik radīja pamatu aukstā kara beigām starp Austrumiem un Rietumiem. Gandrīz pēc pusgadsimta Eiropai nepieciešama jauna toreizējās sociāli-liberālās koalīcijas ārpolitiskās doktrīnas interpretācija.
Izolācija un atsvešināšanās neatrisinās problēmu
Izolācijas un atsvešināšanās spirāle starp ES un Krieviju nedrīkst griezt bezgalīgi. Tā vietā ekonomiski stiprajai ES ir jāizdara likme uz pārmaiņām ar tirdzniecības nozares palīdzību. Tieši šī iemesla dēļ gāzesvada projekts no Krievijas uz Vāciju nav vienkārši svarīgs enerģētisks projekts. "Ziemeļu straume 2", Krievijas lielākā koncerna Gazprom un vairāku Rietumeiropas koncernu, tādu kā Wintershall, Uniper, OMV, Engie projekts, ir savienojošs elements, kuram jānāk par labu Rietumiem un Austrumiem.
Krievija līdz ar "Ziemeļu straumi 2" saņems vēl vienu drošu gāzes piegādes ceļu uz Centrāleiropu. Galu galā, tur atrodas svarīgākie Gazprom klienti. ES nevar diversificēt savas piegādes un panāks vēl lielāku Austrumu un rietumu ekonomiku sapīšanu kopā.
Acīmredzami, ka agresīvā gāzes eksportētāja ASV nav priecīga par šādu notikumu attīstību. ASV vēlas nākotnē pārdot Eiropas Savienībai pēc iespējas vairāk SDG. Tas ir pareizi un labi, ja arī cenas ir labas.
"Ziemeļu straumes" reputācija, neapšaubāmi, ir cietusi. Sekojot bijušajam kanclerim Gerhardam Šrēderam, projektu kopš nesena laika lobē arī bijušais Austrijas finanšu ministrs Hans Jorgs Šelings. Turklāt iesaistītā Gazprom "meita" iekārtojusies Šveices nodokļu paradīzē. Tas viss neizraisa īpašas simpātijas pret desmit miljardu eiro vērtu projektu.
Taču imidža zaudējumiem nedrīkst vest malā no fakta, ka gāzesvads ir attiecību padziļināšanas projekts starp Krieviju un ES. ES vēsturisko kļūdu vidū bija sekojošā: pēc "dzelzs priekškara" krišanas netika veikti centieni, lai stiprāk piesietu Krieviju sev.
Bīstama spēlēšana ar muskuļiem konstruktīvu attiecību vietā
Konstruktīvu attiecību vietā jau gandrīz trīsdesmit gadu garumā pēc aukstā kara beigām vērojama spēlēšana ar muskuļiem. Tā izpaužas ne tikai pilsoņu karā Ukrainā vai Krievijas okupētajā Krimā par spīti starptautiskā likuma normām, bet arī atsevišķu nelielu valstu ignorēšanā, tādas kā, piemēram, nemierīgais Piedņestras reģions ar tā "iesaldēto konfliktu".
Pārvēlētā Krievijas prezidenta Vladimira Putina pagrieziens "iluzoro demokrātiju", tādu kā Turcija vai Irāna, virzienā, rāda, ka Krievija atrod jaunus draugus ārpus ES robežām, kuriem enerģētikas politikas nozarē piemīt ievērojams spēks.
ES steidzami ir jāpārvar savu histēriju, kuru izraisījusi dubultā aģenta Skripaļa noindēšana un sasteigtās diplomātiskās sekas. Antikrieviskie noskaņojumi Polijā vai arī Baltijas valstīs nedrīkst aizklāt kopējo ainu.
Politiskā stabilitāte Eiropā ir iespējama tikai ar Krieviju, nevis pret Krieviju. Kā teicis austriešu filozofs Ludvigs Vitgenšteins (Ludwig Wittgenstein): "Nevar vēlēties, nedarot." Tādēļ "Ziemeļu straumes 2" celtniecība ir visa kontinenta projekts, no kura nedrīkst atteikties.
