RĪGA, 3. aprīlis — Sputnik. Ukrainas parlamenta frakcijas "Tautas fronte" līderis Maksims Burbaks ierosinājis Ukrainas prezidentam un valdībai iniciēt konsultācijas ar Eiropas Savienību par gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecību, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz RIA Novosti.
Savu viedokli viņs pauda parlamenta frakciju padomes sēdē.
"Projekta "Ziemeļu straume 2" īstenošana iziet ārpus komercijas un Eiropas iekšējo lietu robežām un novedīs pie visa kontinenta ekonomiskās un politiskās destabilizācijas… Prezidentam un mūsu valdībai jāierosina konsultācijas ar EK par gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecību saskaņā ar Ukrainas un ES asociācijas vienošanos," — kapgalvoja Burbaks.
Ukrainas valdība ne vienu reizi vien vērsusies pie ES un EK ar mērķi pārliecināt tās atteikties no projekta "Ziemeļu straume 2". Pēc Kijevas domām, gāzesvada celtniecība apdraud Eiropas enerģētisko drošību.
Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzesvadu celtniecību, kuru kopējā jauda sasniegs 55 milj. kubikmetru gāzes gadā. To plānots izbūvēt no Krievijas piekrastes līdz Vācijai.
Aizvadītajā nedēļā projekta operators Nord Stream 2 AG saņēma no Vācijas visas atļaujas gāzesvada celtniecībai 85 km garā iecirknī.
Eksperts enerģētikas jautājumos Valentīns Zemļanskis pastāstīja, ka Ukraina nav gatava sekām, ko nesīs "Ziemeļu straumes 2" ekspluatācijas sākums. Viņš piezīmēja, ka gāzes tranzīta apjomu krišanās rezultātā Kijeva ekspluatēs tikai vienu maģistrālo gāzesvadu no četriem.
Pret "Ziemeļu straumes 2" celtniecību iebilst vairākas valstis, tostarp arī Ukraina un ASV. Kijeva baidās zaudēt Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus, bet Vašingtona cer pati piegādāt Eiropai SDG.
Vienošanos pret projektu īstenošanu parakstīja arī Lietuvas, Latvijas un Polijas parlamentu vadītāji. Viņi atzīmēja, ka "Ziemeļu straumes 2" pamatā ir politisks lēmums atteikties no gāzes tranzīta cauri Ukrainai. Šīm valstīm pievienojās arī Ukraina un Moldova.
