RĪGA, 15. marts – Sputnik. Somija kļuvusi par laimīgāko valsti pasaulē, liecina ANO Pasaules ziņojums par laimi, kura datus apkopo Dānijas pētījumu centrs The Happiness Research Institute. Pērn Somija ieņēma tikai ceturto vietu, savukārt pirmajā ierindojas Norvēģija, kura šogad palikusi otrā. Tāpat desmitniekā iekļuva Dānija (2016. gada līderis), Islande, Šveice, Nīderlande, Kanāda, Jaunzēlande, Zviedrija un Austrālija.
Finland is the happiest country in 2018! #Finland #Happiness2018 @HappinessRpt pic.twitter.com/jylIjbFomW
— Happiness Research (@Happi_Research) 14 марта 2018 г.
Šīs pašas valstis veidoja TOP 10 2017. gadā, savukārt 11. vietu ieņēma Izraēla. Pilnus datus par 2018. gadu ANO publicēs vēlāk. ANO Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīkla pētnieku izstrādātā reitingā piedalās 156 valstis. Tajā tiek ņemti vērā tādi faktori, kā mūža ilgums, sociālais nodrošinājums, korupcijas līmenis.
Šogad pētnieki analizēja 117 valstis pēc imigrantu laimes un labklājības līmeņa. Kā rezultātā autori nonāca pie secinājuma, ka valsts laimes līmenis kopumā ir attiecīgs tam, cik labi tajā dzīvo iebraucēji. Pērn Latvija ieņēma 54. vietu, Lietuva – 52., Igaunija 66. Krievija kļuva par 49. turklāt, saskaņā ar Krievijas sabiedriskās domas pētījuma centra (KSDPC) datiem, kopš 90. gadiem laimīgu cilvēku skaits Krievijā palielinājies divkārt.
"Mēs šo laimes indeksu vērojam kopš 1990. gada, tātad jau ilgāk nekā ceturtdaļgadsimtu… 1990. gadā laimīgo mums bija 44%, 27% — bija nelaimīgi. Pagājis laiks un 27 gadu laikā to daļa, kuri uzskata sevi par laimīgiem, praktiski dubultojusies un sasniegusi 85%, neskatoties uz visām krīzēm, militārajām trauksmēm un visu pārējo," — paskaidroja KSDPC pārstāvis preses konferences laikā, kura bija veltīta valsts attīstības rezultātu apkopošanai no 2000. līdz 2017. gadam.
Pētījuma laikā respondentiem uzdeva jautājumu: "Dzīvē mēdz būt visādi – gan labi, gan slikti, taču ja runājam kopumā, jūs esat laimīgs vai nē?"
Saskaņā ar KSDPC datiem sniegtiem konferences laikā, 2017. gadā 85% Krievijas pilsoņu atbildēja, ka viņi drīzāk ir laimīgi, 13% — drīzāk nelaimīgi, 2016. gadā 83% un 15% attiecīgi, 2010. gadā – 71% un 20%, 1992. gadā – 42% un 37%, 1990. gadā 44% un 27%, vēsta RIA Novosti.
