RĪGA, 14. februāris — Sputnik. Skolu reforma Latvijā varētu novest pie krievvalodīgo prombraukšanas — kad cilvēki nesaprot mērķus, viņi pako mantas un brauc uz Eiropu, paziņoja Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs ("Saskaņa") pārraides Rīta panorāma ēterā Latvijas televīzijā.
Viņš paskaidroja, ka "Saskaņas" frakcija iebilst pret latviešu mācību ieviešanu mazākumtautību skolās.
"Šadurskis lauž sistēmu, kas funkcionējusi 20 gadus," — paziņoja Klementjevs.
Pēc viņa vārdiem, bilingvālā sistema ļauj bērniem no mazākumtautību skolām mācīties augstskolās latviešu valodā.
"Tādi eksperimenti maksā pārāk dārgi gan skolām, gan bērniem," — ir pārliecināts Klementjevs.
Politiķis atgādināja, ka 2004. gada reforma nav nesusi nekādus labus augļus, un rezultāti nav uzlabojušies.
"Patlaban cilvēki patiešam runā četrās valodās, bet pēc reformas ieviešanas mums četrus gadus būs stagnācija. Kad cilvēki nesaprot mērķi, viņi vāc mantas un brauc projām uz Eiropu," — teica politiķis.
8. februārī Latvijas Saeima nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komitejai Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz pilnīgu izglītības likvidāciju mazākumtautību valodās. Par šo lēmumu nobalsoja divas trešdaļas deputātu. Pret to bija frakcija "Saskaņa" pilnā sastāvā un deputāts Romāns Miloslavskis.
Atgādināsim, ka likumprojekts paredz reformas mazākumtautību mācību iestādēs 2021./22. mācību gadā. Dokuments paredz, ka pirmskolas izglītība ir bilingvāla, sākumskolā (1.-6. klasēs) norit atbilstoši trim bilingvālās izglītības modeļiem, pamatskolas noslēguma posmā (7.-9. klasēs) 80% mācību procesa notiek valsts valodā, vidusskolā (10.-12. klasēs) — tikai latviešu valodā.
Decembra sākumā Latvijas valdība atbalstīja vidējās izglītības pārejas plānu uz mācībām latviešu valodā. Mazākumtautību skolās saglabāsies iespēja mācīties dzimto valodu, literatūru un priekšmetus, kuri saistīti ar kultūru un vēsturi. Pilnībā reformu plānots pabeigt 2021./2022. mācību gadā.
Krievijas valdība negatīvi vērtē Latvijas Izglītības ministrijas centienus iznīcināt krievu valodu izglītības sistēmā. Krievijas ĀM vairākkārt piesaistījusi ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas valdības īstenotajai diskriminējošajai politikai valodu jomā.
