RĪGA, 17. februāris — Sputnik. Liepājas zivju konservu ražošanas uzņēmums "Kolumbija Ltd", kurš pirms dažiem gadiem paņēma kredītus ražošanas modernizēšanai un attīstībai, nav spējis tos atmaksāt, jo Krievijas sankciju dēļ kompānijas ienākumi ir samazinājušies. Uzņēmuma turpmāko likteni beigās izlems valsts pārstāvis, vēsta liepajniekiem.lv.
Kompānijas "Kolumbija Ltd" kreditors ir patlaban likvidējamā Trasta komercbanka.
Iepriekš "Kolumbija Ltd" pildīja savas saistības pret banku, uzņēmums centās vienoties ar bankas likvidatoru par kredītsaistību restrukturizāciju, taču pārrunas neguva panākumus, Trasta komercbanka vērsās tiesā. Kurzemes rajona tiesa apmierināja bankas prasību un lika piedzīt parādu vairāk nekā viena miljona eiro apmērā.
Taču parāds miljona eiro apmērā ir vien neliela daļa no zivju pārstrādes uzņēmuma saistībām. Iepriekš Trasta komercbankas administrators Ilmārs Krūms vairākās izsolēs centās pārdot prasības tiesības pret "Kolumbija Ltd" un ar to saistītajām kompānijām "PK Invest", "Roņu 6" un "Baltā zivīte" par vairāk nekā sešiem miljoniem eiro, taču pircējus atrast neizdevās.
Sakarā ar Trasta komercbankas likvidācijas procesu pērnā gada vasarā Krūmu un maksātnespējas administratoru Māri Sprūdi arestēja policija. Krūms tika atstādināts no bankas maksātnespējas administratora pienākumu pildīšanas. Šobrīd bankas maksātnespējas administrators ir Armands Rasa.
Kurzemes rajona tiesā bankas pārstāvis paziņoja, ka administrators meklē investoru, lai zivju pārstrādes uzņēmums turpinātu darbu. Taču "Kolumbija Ltd" līdzīpašnieks Igors Krupņiks uzskata, ka investoru būšot grūti atrast — Krievijas sankciju un citu problēmu dēļ šobrīd intereses par zivju pārstrādes nozari praktiski nav.
Pēc Krupņika sacītā, rūpnīcas turpmākais liktenis beigu beigās ir valsts rokās.
"(Trasta komercbankas maksātnespējas —red.) Administrators ir valsts amatpersona, kas pārstāv valsts intereses. Līdz ar to zināmā mērā tā ir arī valsts atbildība — ir vai nav vajadzīgs šis ražotājs. No paša uzņēmuma nekas nav atkarīgs. Mēs strādājam, algas un nodokļus maksājam, ar piegādātājiem norēķināmies. Savukārt administratora pienākums ir atrast investoru vai arī mūsu kredītsaistības pārdot citai bankai," — teica uzņēmējs.
2015. gada jūnijā Krievijas lauksaimniecības preču kontroles iestāde "Rosseļhoznadzor" ieviesa aizliegumu zivju produkcijas ievešanai Krievijā no Latvijas un Igaunijas sistemātisku pārkāpumu dēļ, kurus iestāde atklāja inspekciju laikā, kā arī sakarā ar kancerogēnā benzopirēna esamību produkcijas sastāvā.
Zivju pārstrādes rūpnīcas "Brīvais Vilnis" vadītājs Arnolds Babris pastāstīja, ka zivju noieta tirgus sašaurināšanas dēļ Latvijas ražotāji bija spiesti nolaist šprotu cenas zem pašizmaksas.
2017. gada decembra vidū "Rosseļhoznadzor" atcēla aizliegumu šprošu piegādēm uz Krieviju diviem Latvijas un Igaunijas uzņēmumiem. Atļauju piegādes atjaunošanai saņēma Latvijas uzņēmums SIA "Karavela" (zivju konservi), kā arī Igaunijas kompānija DGM Shipping AS (zivis un zivju produkcija).
Pēc vairāku ekspertu domām, zivju produkcijas ierobežojumu atcelšana Krievijā ir iespēja, ko Latvija un Igaunija centīgi izmantos, taču Baltijas ražotāju perspektīvas Krievijas tirgū neizskatās košas — šo nišu jau ir aizņēmuši Krievijas ražotāji.
Latvijas varas iestādes, kuras atbalstīja rietumu sankcijas pret Krieviju, uzskata, ka situāciju ar Krievijas ieviesto pārtikas embargo nav jādramatizē — pēc Latvijas premjerministra Māra Kučinska sacītā, Latvijas ražotāji spējuši pārorientēties un atrast jaunu noieta tirgu.
"Es uzskatu, ka sankcijas ir devušas mums daudz kā pozitīva. Kaut vai šprošu tirgū — uzņēmēji pārorientējās. Mēs parādījām Latvijas specifiku un plusus — to, ka maza valsts spēj ātri pārorientēties," pateica premjers.
