RĪGA, 13. februāris — Sputnik. Latvijas uzņēmēji izteica valdībai savas raizes sakarā ar iespējamo Krievijas atbildi sakarā ar "Magņitska likuma" analogu. Taču sankcijas ir devušas Latvijas uzņēmējiem daudz pozitīva, kaut ja ņem šprotes — ražotāji ir pārorientējušies, paziņoja Latvijas premjerministrs RīgaTV 24 raidījumā TOP5.
Latvijas Saeima aicinājusi valdību ieviest sankcijas pret Krievijas pilsoņiem, kuri ir saistīti ar jurista Sergeja Magņitska lietu. Likumprojektu izstrādājusi Saeimas Ārlietu komisija. Pēc deputātu domām, Latvija nevēlamo cilvēku sarakstā ir jāiekļauj ārvalstniekus, kas saistīti ar "Magņitska lietu", un jāaizliedz viņiem ieceļot valstī.
Iepriekš Latvijas ĀM informēja par iespējamajām šī lēmuma sekām parlamenta Ārlietu komisiju, kura atbalstīja sankciju ieviešanu. Uzmanību tam pievērsuši arī Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji. Maskavas atbildes rīcība, pēc viņu domām, varētu skart tranzīta un lauksaimniecības nozari.
Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis arī atbalsta uztraukumu, ka Krievija varētu "atbildēt ekonomikas plaknē", pēc viņa vārdiem, uzņēmēju vidū patiešām skan šādi pieņēmumi. Neskatoties uz to, Kučinskis ir pārliecināts, ka latviešu uzņēmēji ir gatavi sankcijām, jo iepriekšējie Krievijas ierobežojošie pasākumi iemācījuši tos ātri pārorientēties.
"Es uzskatu, ka sankcijas ir devušas mums daudz kā pozitīva. Kaut vai šprošu tirgū — uzņēmēji pārorientējās. Mēs parādījām Latvijas specifiku un plusus — to, ka maza valsts spēj ātri pārorientēties," pateica premjers.
Iepriekš Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš paziņoja, ka runāt par to, ka latviešu uzņēmēji neizdzīvos bez Krievijas tirgus, būtu pārspīlējums.
"Par Krievijas tirgu Latvijā pastāv nedaudz sagrozīts priekšstats, ko arī mēģina popularizēt Krievijas amatpersonas — bez Krievijas tirgus neko nevarēsim un bez Krievijas tirgus pieejamības Latvijas uzņēmējiem pienāks beigas. Krievijas tirgus šobrīd ir riskants un ietekmēts no politisko lēmēju vidus, tādēļ katram uzņēmējam jādomā un jāraugās, vai ir vērts šajā tirgū par katru cenu tikt iekšā", — paziņoja vēstnieks.
Taču viņš atzīmēja, ka savstarpējais tirdzniecības apgrozījums 2017. gadā sastādīja 2,7 miljardus eiro, kas ir labs rādītājs.
