RĪGA, 4. oktobris — Sputnik. Konservu piegāde no Latvijas un Igaunijas tiks atļauta tikai pēc tam, kad ražotāji novērsīs benzopirēna saturu šprotēs, vakar paziņoja Krievijas lauksaimniecības produktu kontroles iestādes "Rosseļhoznadzor" vadītājs Sergejs Dankverts.
"Kad pieņēmām lēmumu par šo konservu aizliegšanu no Latvijas un Igaunijas, mēs taču ņēmām vērā ne tikai savus pētījumus par benzopirēnu. Mēs izmantojām Eiropas sistēmu – viņi piegādāja (konservus – red.) Ungārijā un citās valstīs, — un redzējām, ka arī tur konstatēts (benzopirēns – red.)," – paziņoja Dankverts telekanāla "Rossija 24" ēterā.
Viņš norādīja, ka uzņēmumi Baltijas valstīs strādā ar novecojušām zivju kūpināšanai paredzētām iekārtām, kas pieļauj benzopirēna saturu šprotēs.
"Kad radās šis problemātiskais jautājums, ir grūti izvirzīt pret mums pretenzijas, jo mums ir apstiprinājumi, ka arī paši eiropieši ir atraduši (benzopirēnu – red.)," – viņš piebilda.
Krievija cenšas panākt, lai benzopirēna konservos nebūtu.
Ķīmiskais uzbrukums
Benzopirēns pieder pie pirmās, augstākās bīstamības kategorijas vielām. Kaitīgais ogļūdeņradis veidojas organiskās degvielas sadegšanas procesā – zivju kūpināšanas laikā.
Nokļūstos cilvēka organismā, benzopirēns sāk uzkrāties. Vielai ir kancerogēna iedarbība, un tā iniciē gēnu mutāciju procesus. Apēdot 100 gramus šprotu, cilvēks saņem tādu benzopirēna daudzumu, kas līdzinās devai, ko saņem organisms pēc četrām izsmēķētām cigaretēm.
Pērnā gada 4. jūlijā Rosseļhoznadzor ieviesa ierobežojumus zivju produkcijas piegādēm Krievijā no Latvijas un Igaunijas sistemātisko pārkāpumu dēļ, ko iestāde konstatēja pavasara inspekciju laikā, kā arī sakarā ar aizliegtu un kaitīgu vielu esamību produktos. Četru Latvijas uzņēmumu ražoto zivju konservu ievešana Krievijā tika pārtraukta no pērnā gada 1.augusta.
Šovasar Rosseļhoznadzor speciālisti apmeklēja vairākus zivju pārstrādes uzņēmumus Latvijā. Inspekcijas rezultāti vēl joprojām nav zināmi.
