RĪGA, 16. februāris — Sputnik, Andrejs Solopenko. Par godu Diplomātiskā darbinieka dienai Latvijas Sabiedrisko organizāciju padome, ko veido Krievijas tautiešu apvienības, tradicionālo organizē tikšanos ar Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā un citiem vēstniecības diplomātiskajiem darbiniekiem.
Tikšanās notiek jau piekto gadu. Pasākumu gaitā vēstnieks parasti pastāsta, kādas ir viņa domas par abu valstu attiecībām, un atbild uz klātesošo jautājumiem.
Savā pirmajā šāda formāta tikšanās reizē Jevgeņijs Lukjanovs tikai īsumā skāra abu valstu attiecības un notikumus pasaulē, taču piebilda, ka par šo jautājumu runāt iespējams ilgi. Diplomāts atzīmēja, ka viņu vairāk interesē tautiešu domas, tāpēc ieteica uzdot jautājumus. Pasākuma apmeklētāji viņam piekrita.
Sāpīgi jautājumi
Tikšanās sākās ar Latvijas nacionālsociālistiskā režīma upuru biedrības "Piemiņa nākotnei" Jeļenas Gribunas uzstāšanos.
Gribuna, Salaspils koncentrācijas nometnes bijusī gūstekne, pabija memoriāla atjaunotās ekspozīcijas atklāšanā aizvadītajā nedēļā un pauda savu sašutumu par to, ka ekspozīcija absolūti neatspoguļo patiesību.
"Tajā nebija ne vārda par bērniem, kuri bija ieslodzīti nometnē," — viņa uzsvēra.
Pēc viņas vārdu ņēma Latvijas Cilvēktiesību komitejas sekretārs Aleksandrs Kuzmins. Viņš pastāstīja, kā Krievijas Valsts domē tika apspriests jautājums par krievu skolu likvidāciju Latvijā, un par mītiņu pie Saeimas. Kuzmins piebilda, ka Krievijas Valsts domes Tautiešu lietu komitejas locekļi pauduši interesi par jautājumu.
"Būs pašas komitejas paziņojums, un tā atbalsta ideju, lai ar paziņojumu nāktu klajā visa Valsts dome," — piebilda Kuzmins.
Tiesībsargs pauda cerību, ka līdz ar katru jaunu pasākumu tā dalībnieku skaits pieaugs.
"Zinām no 1998. gada pieredzes, kad tika pieņems Izglītības likums, kurš paredzēja krievu skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā, ka "vīrelis nepārkrustīsies, kamēr pērkons nenorībēs"," — atgādināja Kuzmins un piebilda, ka stimulu masu protestiem var piešķirt tikai problēmas nozīme.
Pēc Kuzmina Krievijas vēstnieks atbildēja: "Skatoties no Krievijas vēstniecības, mēs visu redzams, taču ir dažas stikla sienas, kurām nevaram kāpt pāri, jo to nosauks par iejaukšanos iekšējās lietās."
"Es neiejaucos iekšējās lietās, vienkārši vēroju un vērtēju — uz to man ir tiesības," — uzsvēra Lukjanovs.
Tranzīta liktenis
Pēc šiem vārdiem diplomāts pārgāja pie savas uzrunas galvenās tēmas. Viņš pastāstīja, kāds bijis aizvadītais gads Latvijas un Krievijas attiecībās — pirmais gads Lukjanovam Krievijas vēstnieka postenī Latvijā.
"Mūsu valstu attiecības es novērtētu uz "trīs ar plusu", kas pēc piecu ballu sistēmas kopumā ir normāla pozitīva atzīme. Darbs rit, divpusējās attiecības pastāv, strādā dažādas starpvaldību vienošanās un līgumi," — teica diplomāts.
Lukjanovs atzīmēja, ka darbs jāturpina, un norādīja, ka pagaidām tas nerit tā, kā gribētos.
"Līdz šim nav vienošanās par dzelzceļa satiksmi, un tas ir ļoti dīvaini. No Krievijas puses viss tika akceptēts, bet no Latvijas puses atnāca redakcijas labojumi," — paskaidroja vēstnieks un piebilda, ka Krievijai šī vienošanās nav īpaši vajadzīga, jo 2020. gadā valsts uzbūvēs savas ostas Baltijas reģionā.
"Mēs nevēlamies tērēt mūsu kuģu pārvadātāju un kravu īpašnieku naudu tarifiem, kuri aizies svešā budžetā. Pilnīgi dabiski, ka mēs optimizēsim šo procesu," — teica Lukjanovs. Ar šiem vārdiem viņš lika saprast, ka pašreizējā kravu apgrozījuma samazināšanās Latvijas ostās ir tikai sākums.
Vēstnieks piezīmēja, ka tranzīts nepazudīs pilnībā, un pieļāva, ka Latvija šajā jautājumā varētu vienoties ar Baltkrieviju, jo "vienošanās ir pušu nepretošanās produkts".
"Mūsu nafta, kas pārstrādāta Baltkrievijā, ies cauri Krievijas ostām," — paskaidroja Lukjanovs, uzsverot, ka Krievija šajā jautājumā aizsargās savas ekonomiskās intereses.
Par tautiešiem
Savā uzrunā Lukjanovs skāra arī aktuālus jautājumus pasaulē, kas saistīti ar pašreizējo starptautisko spriedzi, kuras eskalācija, pēc viņa domām, novedīs pie ļoti bēdīgām sekām. Taču vienlaikus viņš pauda cerību, ka tamlīdzīgs scenārijs tomēr nepiepildīsies.
"Es ļoti ceru, ka mums tomēr izdosies atrast vārdus, kuri ļaus mūsu oponentiem ne tikai saprast mūs, bet arī vienoties," — paziņoja vēstnieks.
Lukjanovs atzīmēja, ka viņš, būdams politikas zinātņu doktors, parasti runā apmēram stundu un divdesmit minūtes, pēc tam ņem īsu pārtraukumu un atkal turpina lekciju. Taču, saprotot, ka tādā gadījumā viņš, protams, pārsniegs uzrunas laiku, diplomāts ierosināja uzdot jautājumus, kuri satrauc pašus tautiešus.
"Man šķiet, jautājumi jūs interesēs vairāk, tāpēc jautājiet droši," — teica vēstnieks.
Protams, jautājumi bira no visām pusēm. To vidū galvenais bija par iespēju Krievijas tautiešiem ar Latvijas pilsonību apmeklēt Krieviju bez vīzas.
Lukjanovs atzīmēja, ka diemžēl pagaidām likumā nav juridiska jēdziena "tautietis" un šis jautājums nekādi nevirzās tālāk, lai arī diskusijas par to rit jau ilgu laiku.
Tautiešus interesēja arī skolu izglītības jautājums, uz kuru vēstnieks atbildēja, ka, pēc viņa domām, ideāls variants būtu atgriešanās pie Izglītības likuma 1919. gada redakcijā.
"Manuprāt, tas bija vislabākais likums," — teica Lukjanovs un atzīmēja, ka jautājumu tomēr nevajadzētu uzdot viņam — tādējādi viņš lika noprast, ka šīs problēmas risinājums ir atkarīgs tikai no pašiem Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.
