RĪGA, 19. janvāris — Sputnik. Kravu plūsmas samazināšanās no Krievijas turpināsies arī šogad, darbu varētu zaudēt desmitiem tūkstošu Latvijas tranzīta nozares darbinieku, uzskata eksperti. Cerības paliek vien uz Baltkrieviju, vēsta LTV7 krievu apraide raidījumā "Dzīve šodien".
Krievijas tranzītkravu plūsmas samazināšanās apstākļos konteineri no Ķīnas nepalīdzēs — pārāk mazi apjomi, Latvijai ir jārada labus nosacījumus Baltkrievijas eksportētājiem, uzskata nozares eksperti.
"Domāju, Latvijas oficiālajām personām, dzelzceļniekiem un ostu darbiniekiem ir jāstrādā tieši Baltkrievijas virzienā, lai vismaz šo virzienu atstātu, un izdarīt visu iespējamo, lai mēs varētu sniegt konkurētspējīgus tarifus Baltkrievijas kravu pārkraušanai. Un lai mums būtu stingri argumenti pret Krievijas argumentiem," paziņoja Tālis Linkaitis, Starptautiskās lidostas Rīga padomes loceklis.
Baltijas valstis zaudējušas ievērojamu kravu apjomu Krievijas ieceru dēļ attīstīt savu infrastruktūru Baltijā, kā arī palielināt Ļeņingradas apgabala dzelzceļu caurlaides spējas. Krievija novirzījusi no Baltijas ostām naftu un lielāko daļu savu naftas produktu uz savām ostām Ustjlugā un Primorskā. Šobrīd Latvijas ostās tiek pārkrauts pietiekami liels ogļu apjoms, kā arī neliels Krievijas graudu, koka šķeldu, lopbarības raugu, ķīmisko kravu un minerālvielu daudzums. Latvija, Lietuva un Igaunija meklē citas kravas, kuras varētu kompensēt ievērojamu peļņas krišanos. Viens no variantiem — kravu tranzīts no Āzijas valstīm, it sevišķi no Ķīnas "Jaunā zīda ceļa" projekta ietvaros.
Ostas un dzelzceļš sāks atlaist darbiniekus
Pēc Tāļa Linkaiša domām, lai noturētu Latvijas tranzītu virs ūdens, nepieciešama kravu plūsmas diversifikācija. Jāsamazina tranzīta koridora izdevumi un, iespējams, investīciju programmas.
Taču jau ir skaidrs, ka preču apgrozījuma samazināšanās Rīgas un it sevišķi Ventspils ostā draud daudziem darbiniekiem ar darba zaudēšanu. Termināli, kuri strādā uz naftas, naftas produktu un ķīmisko produktu pārkraušanas, turpmāk varētu izrādīties nepieprasīti.
"Tāpat es redzu, ka, tā kā preču apgrozījums samazināsies uz dzelzceļa, būs nepieciešamība samazināt darbinieku skaitu arī uz dzelzceļa," uzskata Linkaitis.
Patiesībā Ventspilī tas jau notiek, pastāstīja kompānijas Baltijas ekspresis arodbiedrības priekšsēdētājs Linards Gulbis. Dzelzceļa darbinieki zaudē darbu dēļ darbinieku skaita samazināšanas un optimizācijas. Kopumā tranzīta nozarē nodarbināti 75 tūkstoši cilvēku.
"Darbu var zaudēt ne vien dzelzceļnieki, bet visas nozares darbinieki, un to skaits var būt mērāms desmitos tūkstošos," uzskata Gulbis.
Viņš atgādināja, ka no janvāra palielinājās maksa par infrastruktūru un Latvijas dzelzceļš kļuva par visdārgāko Eiropā. Papildus tam pacēlās akcīzes nodoklis. Turklāt, sākot ar martu, pārvadātājiem ir jāmaksā par apkalpošanas vietām.
"Šobrīd notiek darba devēju cīņa, un mēs to redzam, par katru kravas tonnu! Jo konkurence nozarē ir ļoti nopietna. Un šādā situācijā pacelt cenas — tajā vienkārši nav nekādas loģikas un tam nav paskaidrojuma," uzskata Gulbis.
Autopārvadātājiem nepietiek darbinieku
Latvijas autopārvadātāju problēma ir pretēja: darbinieku, un tieši vadītāju, ārkārtīgi trūkst, pastāstīja autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš.
"Mums klāsies tāpat, kā citām valstīm, kaimiņiem — lietuviešiem, poļiem, piesaistīt vadītājus no citām valstīm, tā saucamajām trešajām valstīm. Un te, protams, uzvarēs tas, kurš izveidos labvēlīgākus nosacījumus tādiem vadītājiem. Kur būs labāki nosacījumi, tur arī ies tādi vadītāji," uzskata Trēziņš.
Tāpat viņš atzīmēja ļoti lielu konkurenci autopārvadājumu nozarē — it sevišķi ar Lietuvu un Poliju.
"piemēram, poļiem ir 250 tūkstoši mašīnu starptautiskajos pārvadājumos, savukārt mums tikai 15 tūkstoši," piebilda Trēziņš.
Problēmas autopārvadātājiem liek klāt degvielas sadārdzināšanās Latvijā.
Tomēr uz šī gada perspektīvām autopārvadātāji raugās optimistiski. Asociācijā Latvijas auto saka: iepriekšējo gadu pabeidzām normāli, pat ar plusu, salīdzinot ar 2016. gadu, un plānojam saglabāt potenciālu.
