RĪGA, 17. janvāris – Sputnik. Acīmredzama nedraudzīga politika attiecībā pret Krieviju neļauj Baltijas valstīm cerēt uz tranzītkravu plūsmu no Krievijas, paziņoja FBA "Ekonomika segodņa" Krievijas Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, Sanktpēterburgas Valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.
Saskaņā ar pērnā gada rezultātiem Baltijas tranzīts uzrāda neapmierinošus rezultātus, tostarp, kravu apgrozījums Latvijas ostās samazinājies līdz 35,03 miljoniem tonnu – tas ir par 11,3% mazāk nekā 2016. gadā. Taču Baltijas valstīs uzskata, ka Krievijai ir pienākums uzturēt ar tām tirdzniecības un ekonomiskās attiecības visos virzienos, neskatoties uz atklāti negatīvu retoriku, atzīmē Meževičs.
"Krievijas pozīcija šajā jautājumā tika noteikta pietiekami skaidri – naidīga politika paredz samērā pieticīgus ekonomiskus sakarus. No Baltijas valstu puses būtu kļūdaini cerēt uz kravu plūsmu saglabāšanos, ņemot vērā absolūti mežonīgu politisko aizspriedumainumu," — uzsvēra eksperts.
Reģiona valstis jau ir zaudējušas ievērojamu kravu apjomu Krievijas ieceru dēļ attīstīt savu infrastruktūru Baltijā, kā arī palielināt Ļeņingradas apgabala dzelzceļu caurlaides spēju.
Krievija novirzījusi no Baltijas ostām naftu un lielāko daļu savu naftas produktu uz savām ostām Ustjlugā un Primorskā. Šobrīd Latvijas ostās tiek pārkrauts pietiekami liels ogļu apjoms, kā arī neliels Krievijas graudu, koka šķeldu, lopbarības raugu, ķīmisko kravu un minerālvielu daudzums.
Krievija ir spiesta izmantot Baltijas ostas dažām specifiskām kravām, kurām nepietiek Krievijas jaudas, piebilda analītiķis.
