RĪGA, 21. janvāris — Sputnik. Ukrainas pēdās, kuras parlaments nesen likumā par Donbasa integrāciju pasludināja Krieviju par "agresoru", nolēmis sekot Moldovas parlamenta spīkeris Andrians Kandu — viņš mēģina savu valsti ierakstīt "Krievijas upuru" sarakstā, vēsta Sputnik Igaunija.
Intervijā Latvijas Avīzei viņs apsūdzēja Krieviju par starptautisko tiesisko normu pārkāpumu un paziņoja, ka apņēmies pieprasīt no Kremļa miljardiem dolāru par Piedņestras "okupāciju". Kandu paziņoja, ka Krievijas miernešu spēkus Piedņestrā uzskata par "okupācijas" spēkiem.
Moldovas parlamenta spīkeris paziņoja, ka Krievijas karavīri kaitējot drošībai, jo tā esot "nelikumīga militārā klātbūtne", tāda pati kā "Krievijas armijas klātbūtne Abhāzijā, Dienvidosetijā un Austrumukrainā". Viņš pauda cerību, ka jautājums par "Krievijas karaspēka nelikumīgo klātbūtni" Piedņestrā nokļūšot ANO redzeslokā.
Pie tam Kandu pavēstījis, ka apņēmies izstādīt Maskavai rēķinu, kas būšot "mērojams miljardos dolāru". "Tas ir starptautisko tiesību pārkāpums no Krievijas puses. Mēs esam iecerējuši noalgot starptautisku juridisko kompāniju, lai aprēķinātu zaudējumus, ko nodarījusi Krievijas klātbūtne Piedņestrā 25 gadu laikā," — viņš skaidroja.
Tiesa, Kandu izvairījās no tiešas atbildes uz jautājumu par to, vai Kišiņeva plāno tādā gadījumā pieprasīt naudas kompensāciju arī par "padomju okupāciju". Pēc viņa vārdiem, tas ir "jutīgāks jautājums" un Moldovas sabiedrība "pagaidām tam nav gatava".
"Mēs nevaram absolūti visā vainot padomju okupāciju. Varbūt kādreiz mēs izveidosim tādu komisiju, lai aprēķinātu kompensāciju," — teica Kandu.
Paradoksāli, taču vienlaikus ar plāniem pieprasīt "kompensāciju par okupāciju" Kandu vēl gatavojas veidot cieņas pilnas attiecības ar Kremli.
"Kā proeiropeiska partija, mēs vēlamies nevis konfliktu ar Krieviju, bet gan uz savstarpējas cieņas pamata veidotas attiecības, lai Krievija sadarbotos ar mums pēc līdztiesības principiem, nevis kā ar otrās vai trešās šķiras valsti," — viņš paziņoja un piebilda, ka atšķirībā no "prokrieviskā" prezidenta Igora Dodona viņš par Moldovas partneriem uzskata Eiropas Savienību un ASV.
Piedņestra, kurā lielāko daļu iedzīvotāju (60%) veido krievi un ukraiņi, centās panākt izstāšanos no Moldāvijas PSR jau pirms PSRS sabrukuma. Pēc 1992. gada Kišiņevas nesekmīgā mēģinājuma atrisināt problēmu ar spēku, Moldovas valdība faktiski vairs nekontrolē reģiona teritoriju.
Patlaban neatzītās Piedņestras Moldāvijas Republikas teritorijā atrodas Krievijas bruņoto spēku operatīvā grupa, kuras galvenais uzdevums ir miernešu misija un munīcijas noliktavu apsardzība. Turklāt mieru konflikta zonā uztur kopīgie miernešu spēki, ko veido Krievijas, Piedņestras un Moldovas karavīri, kā ari desmit militārie novērotāji no Ukrainas.
5. janvārī Moldovas Konstitucionālā tiesa pieņēma lēmumu par to, ka parlamenta priekšsēdētājs vai premjerministrs var uz laiku uzņemties valsts prezidenta pienākumu pildīšanu, lai apstiprinātu likumu, kas aizliedz ziņu un informatīvi analītisko raidījumu translāciju no Krievijas. Lēmumu izmantoja parlamenta spīkeris Andrians Kandu un 10, janvārī parakstīja likumu par "cīņu pret ārvalstu propagandu" — aizliedza Krievijas ziņu un informātiski analītisko raidījumu translāciju Moldovā.
