RĪGA, 12. decembris — Sputnik. Tuvākajā nākotnē Maskavā varētu rasties liels deficīts — "eiroremonta" speciālisti no Austrumeiropas jau pako čemodānus, lai steigtos uz Rietumiem, vēsta Sputnik Igaunija.
Eiropas Savienība EP Ārlietu komisijas personā ierosinājusi ieviest Moldovai, Gruzijai un Ukrainai modeli "Austrumu partnerība plus", kas dos šī valstīm iespējas pievienoties ES muitas, enerģētikas, digitālajai savienībai un pat Šengenas zonai.
Sarunā ar portālu Sputnik Moldova valsts Starptautisko attiecību institūta Starptautisko attiecību katedras vadītājs Nikolajs Afanass pastāstīja, ka Moldovas, Gruzijas un Ukrainas iestāšanās Šengenas zonā nozīmēs, ka tiks atcelti ierobežojumi šo valstu pilsoņu uzturēšanās laikam ES, kas patlaban nepārsniedz 90 dienas pusgada laikā.
"Mums ir tikai tūrisma iespējas, tas ir, mums ir tiesības uzturēties Šengenas zonā ne vairāk kā trīs mēnešus. Iestāšanās Šengenā nozīmēs šī ierobežojuma atcelšanu, un mēs varēsim tur uzturēties ilgāk. Tas ir, mūs nostāda vienā līmenī ar citu Eiropas valstu pilsoņiem," — uzsvēra Afanass.
Eksperts uzsvēra, ka tas nozīmē padziļinātu integrāciju, pietuvinātu ES dalībvalstu tiesībām.
"Tas nozīmē ļoti daudz. Tas nozīmē zināmu iekļaušanos ES bez politiskiem aspektiem. Lielākā daļa valstu tiecas uz ES tieši ekonomisko priekšrocību dēļ — tas ir muitas elements. Savukārt sociālās priekšrocības ir Šengenas zona," — paziņoja Afanass.
Tomēr ceļš pretī tik patīkamai balvai varētu būt ērkšķains un pat nepārvarams. Piedāvājot Moldovai, Gruzijai un Ukrainai privilēģijas, eiropieši nav aizmirsuši savu galveno principu attiecībās ar "Austrumu partnerības" valstīm: "vairāk — lielākajiem".
"Viņi uzskata, ka mums vajadzīga motivācija. Viņi saka: "Jo vairāk reformu īstenojat, jo lielāki ir jūsu panākumi, jo vairāk jums dod." ES vienmēr labprātāk strādā atbilstoši valstu motivācijas principam, tas ir, mums nosprauž fināla mērķi, bet pēc tam nosaka noteikumus," — piebilda eksperts.
Tāpēc ES piedāvātās privilēģijas nevajag uzskatīt par izlemtu faktu — tas ir tikai fināls. Lai nokļūtu līdz tam, ir jāizpilda virkne nepārprotamu noteikumu, ar kuriem līdz pat šim laikam nav tikušas galā pat dažas ES dalībvalstis, piemēram, Rumānija un Bulgārija. Šengena ir šo valstu sens sapnis. Tomēr kopš 2011. gada ES tām izvirza aizvien jaunas prasības: nostiprināt robežas, uzvarēt korpuciju, nodrošināt taisnīgu tiesu sistēmu.
Vai Moldova, Gruzija un Ukraina ir gatavas "pārspļaut" savus Austrumeiropas kaimiņus vērtību nostiprināšanas jomā? Laiks rādīs.
Šengenas līgumu patlaban parakstījušas 22 no 28 ES valstim. Tajā nav iekļāvušās Lielbritānija, Īrija un Kipra, bet Rumānija, Bulgārija un Horvātija joprojām iet pretī savienībai.
