RĪGA, 20. janvāris — Sputnik, Ludmila Pribiļska. "Grozījumos par krievu skolām" krievu skolu viedoklis bija vienīgais, kuru Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) neiekļāva kopējā Saeimas apspriešanas tabulā, paziņoja pēc 18. janvārī notikušās sanāksmes Latvijas Krievu skolu atbalsta asociācijas (LAŠOR) aktīvists Konstantīns Čekušins.
LAŠOR izmantoja tiesības iesniegt savas piezīmes IZM likumprojektiem, piedāvājot atstāt nemainīgas mazākumtautību mācību programmas vidējā izglītībā un izveidot atsevišķu likumu par mazākumtautību skolu stāvokli. 18. janvārī asociācijas pārstāvjus uzaicināja uz "piekrišanas" sanāksmi, lai paziņotu: tās piedāvājumi ir noraidīti, atšķirībā no citu ministru labojumiem, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un IZM arodbiedrības darbiniekus (tā ir ieinteresēta naudas avotos slavētajai reformai 2030).
Nepiekrišanu LAŠOR pauda valsts sekretāra vietniece, Politisko iniciatīvu un attīstības departamenta direktore Gunta Arāja.
Viņa paziņoja, ka divu plūsmu izglītība (bilingvālā un latviešu) pamatizglītībā un vidējā izglītībā neiet kopā ar koncepciju "Skola 2030". mazākumtautību skolas sāks strādāt pēc vienota standarta ar latviešu skolām, savukārt perspektīvā šāds standarts tiks piemērots no bērnu dārzu mazuļu grupas līdz pat brieduma atestāta saņemšanai. Tādējādi, turmpāk visiem mazākumtautību bērniem būs tikai 20% mācību laika krievu valodai un literatūrai (jeb angļu valodai un literatūrai).
"Nepateikšu, ka viss, ko sacīja Arāja ir muļķības, tur ir daudz saprātīgu argumentu. Taču lieta tāda, ka dzīve aiz ministrijas sienām (lasi skolās-dārziņos) atšķiras no tās, kuru viņi iedomājas: pieņēmi likumu, un tas automātiski sāk darboties. Ja runājam vienkāršāk, tad viņu pozīcija ir "ja neuzspiež ar likumu, skolas pašas neko nemainīs". Taču no likuma pieņemšanas kvalificēti pedagogi valstī neparādīsies. Valodas metodiku pasniegšanas uzlabošanas un dabīgās vides izveidošanas vietā, kur bērni varētu praktizēties, izvēlēts vienkāršākais administratīvais veids, kurš ieviešanas gadījumā gan palīdzēs, gan kaitēs skolēniem, atkarībā no viņu dotībām.
Ar atsevišķu punktu es atzīmēju, ka tas viss tiek ieviests bez sabiedrības apspriešanas," pastāstīja Čekušins vecāku forumā Facebook, kurš pārstāv mazākumtautības.
Čekušins atzina, ka 30-40 minūšu vietā saruna IZM turpinājās veselas trīs stundas. Oficiālajā protokolā piefiksēja, ka LAŠOR piedāvājumu neizdevās saskaņot. Taču Arāja pozitīvi uztvēra LAŠOR ideju organizēt profesionālo diskusiju par mazākumtautību skolām un to nākotni: kādu to redz ministrija, uz kādiem pētījumiem tā balstās, kādēļ uzskata, ka esošo modeli ir jāmaina, kā redz sekas konkrētos piemēros.
"Uzskatu, ka ir jāuzklausa neatkarīgus speciālistus, sabiedrības pārstāvjus — vecākus. Jā, iespējams, mēs dalīsimies, nenonākot pie kopsaucēja, taču šādam pasākumam vienkārši ir jābūt," paziņoja Čekušins.
Decembra sākumā Latvijas valdība atbalstīja vidējās izglītības pārejas plānu uz mācībām latviešu valodā. Mazākumtautību skolās saglabāsies iespēja mācīties dzimto valodu, literatūru un priekšmetus, kuri saistīti ar kultūru un vēsturi. Pilnībā reformu plānots pabeigt 2021./2022. mācību gadā.
Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji reformu uztvēra ārkārtīgi negatīvi. Portālā Manabalss.lv sākās parakstu vākšana, lai atbalstītu bilingvālo izglītību. Krievu skolu aizstāvji sarīkoja vairākas protesta akcijas, kā arī plāno sarīkot referendumu par mazākumtautību skolu autonomiju.
