RĪGA, 18. janvāris – Sputnik. Portālā Rambler analītiskā dienesta veiktais pētījums parādīja, ka bijušo PSRS valstu vidū Latvijai uzticas tikai 1% aptaujāto Krievijas pilsoņu.
Aptaujas gaitā noskaidrojās, ka visvairāk Krievijas pilsoņi uzticas Baltkrievijai – par to atdevuši savas balsis 50% respondentu. Kazahstāna rada uzticību 17% Krievijas pilsoņu, Armēnijai uzticas 13% aptaujāto.
Pārējās NVS un Baltijas valstis savā starpā sadalīja 10% Krievijas pilsoņu uzticību. Latvijas, Gruzijas, Tadžikistānas un Turkmenistānas daļai ticis pa vienam procentam nobalsojušo.
Uzticību Azerbaidžānai, Lietuvai, Uzbekistānai un Igaunijai pauž 2% respondentu. Kirgīzija rada uzticību 3%, par uzticību Ukrainai izteikušies 5% aptaujāto. Ar absolūtu neuzticību respondenti attiecās pret Moldovu. Aptaujā piedalījās 1 419 cilvēki.
Iepriekš Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Rihards Kols paziņoja, ka drīzumā Latvija varētu sastādīt savu "Magņitska sarakstu", kurā tiks iekļauti Krievijas pilsoņi, kuriem aizliegs ieceļot valstī. Krievijas Valsts Domē paziņoja, ka Maskavai būs jāreaģē gadījumā, ja Latvija pieņems "Magņitska aktam" analoģisku likumu.
2012. gada decembrī ASV pieņēma Magņitska aktu, kas nosaka ierobežojošos pasākumus Krievijas iedzīvotājiem, kuri, pēc ASV varas iestāžu domām, vainojami par cilvēktiesību pārkāpumiem. Savukārt Krievijas varas iestādes pauž viedokli, ka "Magņitska lietas" politizācija nav pieļaujama.
Sergejs Magņitskis – liela investīciju fonda Hermitage Capital Management darbinieks, kuru Krievijas tiesībsargājošās iestādes apsūdzēja par nodokļu mahinācijām, gāja bojā izmeklēšanas izolatorā "Matrosskaja tišina" 2009. gada novembrī. Ieslodzījumā viņš pavadīja gandrīz gadu.
Magņitska nāve radīja plašu rezonansi Krievijā un ārvalstīs Pēc ASV analoģiskus dokumentus pieņēma Kanāda, Igaunija un Lietuva. Janvāra sākumā Latvijas varas iestādes izraidīja no valsts VGTRK korespondenti Olgu Kulajevu, paziņojot, ka viņa apdraud nacionālo drošību.
Tāpat tika deportēts Kurlajevas vīrs, telekompānijas "TV Centr" žurnālists Anatolijs Kurlajevs. Pēc žurnālista sacītā, viņam parādīja dokumentus, kuros norādīts, ka no 2015. gada aprīļa Latvijā viņš tiek uzskatīts par personu non grata.
Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova paziņoja, ka žurnālistu laulātā pāra deportācija notika, pamatojoties uz "absurdām apsūdzībām "nacionālās drošības apdraudēšanā"". Maskava atzīmēja, ka sagaida no EDSO reakciju un konkrētu rīcību, atbildot uz Krievijas žurnālistu izsūtīšanu no Latvijas.
