18:05 25 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1856
  • RUB90.6421
Politika
Saņemt īso saiti
89

Latvija gatavo Krievijas pilsoņu sarakstu, kuriem varētu tikt aizliegta ieceļošana valstī.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Latvija drīzumā varētu apstiprināt savu "Magņitska sarakstu", tajā tiks iekļauti Krievijas pilsoņi, kuriem aizliegs ieceļošanu valstī, paziņoja Nacionālās apvienības Saeimas deputāts Rihards Kols savā Facebook lapā.

Saeimas lēmuma projekts par sankciju noteikšanu Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām koalīcijas partneru sadarbības padomes sēdē saņēma konceptuālu atbalstu, apgalvo Kols. Pēc tehniskām korekcijām iniciatīva uzsāks savu tālāko virzību uz apstiprināšanu.

"Ir skaidrs, ka Sergeja Magņitska arests, aizturēšana, nāve un sekojošā izmeklēšana neatbilst tiem standartiem, ko pieprasa tiesiskuma principi un starptautiski atzītās cilvēktiesību normas. Kopš Sergeja Magņitska nāves ieslodzījumā Krievijā 2009. gadā, kas saistīta ar smagiem pret Magņitski vērstiem cilvēktiesību pārkāpumiem, vairākas valstis — ASV, Kanāda, Lietuva, Igaunija, Lielbritānija, kā arī Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ir ir pieņēmuši likumdošanas aktus, kuros Krievijas rīcība Sergeja Magņitska lietā atzīta par nepieņemamu," — uzrakstīja Kols.

Pēc deputāta teiktā, ievērojot cilvēktiesību un starptautiskā taisnīguma un tiesiskuma principus, Latvijai, tāpat kā pārējai pasaulei, ir būtiski atzīt un atcerēties Sergeja Magņitska kā upuri smagos cilvēktiesību pārkāpumos.

"Lai gan ieceļošanas atļauju anulēšana un līdzekļu iesaldēšana nebūt nav uzskatāma par taisnīguma panākšanu šajā lietā, tomēr, šādu sankciju piemērošana nodrošinās reālu un potenciāli ietekmējošu seku nodrošināšanu tiem indivīdiem, kas līdz šim baudījuši nesodāmību Sergeja Magņitska lietā," — noradīja politiķis. 26. oktobrī un 7. novembrī Lietuvas Seims pirmajā un otrajā lasījumā apstiprināja "Magņitska likuma" analogu.

Lietuvas Seima Ārlietu komitejas iesniegums liecina, ka likumprojekts, ko ierosināja 21 deputāts, sagatavots ar mērķi noteikt politiskas sankcijas personām, kas saistītas ne tikai ar tā saucamo "Magņitska lietu", bet arī citiem gadījumiem, kuros "ārvalstu valdības pieļauj to cilvēku tiesību pārkāpumus, kuri atklāj korupciju, un ļaunprātīgi izmanto dienesta stāvokli pret politiskajiem ieslodzītajiem".

Ārvalstniekiem būs aizliegts iebraukt Lietuvā, "ja pastāv pamatotas aizdomas par to, ka ārvalstnieks izdarījis nopietnu vai ļoti nopietnu noziegumu pret cilvēku, pārkāpjot vispāratzītās cilvēka tiesības un brīvības. Ja ārvalstnieks izdarījis korupcijas rakstura vai ar naudas atmazgāšanu saistītu noziegumu, ja ārvalstnieks jebkādā veidā piedalījies tamlīdzīgās noziedzīgās darbībās, un (vai) šo iemeslu dēļ ārvalstnieks iekļauts citu ES valstu, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas vai NATO aizliegto personu sarakstos".

Lietuva kļuva par ceturto valsti pēc ASV, Kanādas un Igaunijas, kas pieņēma attiecīgo likumu.

Lietuvas Migrācijas departaments 15. janvārī publicēja tā saucamo "Magņitska sarakstu", kurā tika iekļauti 49 Krievijas pilsoņi. Tostarp, Čečenijas vadītājs Ramzans Kadirovs, Krievijas Izmeklēšanas komitejas vadītājs Aleksandrs Bastrikins, IeM Izmeklēšanas komitejas vadītāja vietnieks Oļegs Logunovs, tiesneši Jeļena Stašina, Aleksejs Krivoručko, Svetlana Uhnaļeva un Sergejs Podoprigorovs. Krievijas vēstnieks Lietuvā Aleksandrs Udaļcovs, komentējot likumu, paziņoja, ka šis solis liks Krievijai pieņemt atbildes lēmumus. Savukārt Čečenijas vadītāja preses sekretārs Aļvi Karimovs Viļņas lēmumu par Ramzana Kadirova iekļaušanu Krievijas pilsoņu sarakstā, kuriem aizliegts ieceļot Lietuvā, nosauca par nieku un atzīmēja, ka šī valsts nekad neinteresēja Kadirovu.

"Vēlos apbēdināt Lietuvas varas iestādes, kas ilgu laiku loloja cerības par to, ka Ramzans Kadirovs uzbruks šai valstij. Lietuva nekad nav bijusi un neietilpst to valstu sarakstā, kuras viņu interesētu kaut vai vienkāršas ziņkārības pēc," — pateica Karimovs RIA Novosti.

Pēc viņa sacītā, šāds Lietuvas lēmums ir "nieks, kas nav pat tā vērts, lai Ramzans Kadirovs veltītu kaut minūti tā lasīšanai." 2012. gada decembrī ASV pieņēma Magņitska aktu, kas nosaka ierobežojošos pasākumus Krievijas iedzīvotājiem, kuri, pēc ASV varas iestāžu domām, vainojami par cilvēktiesību pārkāpumiem.

Savukārt Krievijas varas iestādes pauž viedokli, ka "Magņitska lietas" politizācija nav pieļaujama. Sergejs Magņitskis – liela investīciju fonda Hermitage Capital Management darbinieks, kuru Krievijas tiesībsargājošās iestādes apsūdzēja par nodokļu mahinācijām, gāja bojā izmeklēšanas izolatorā "Matrosskaja tišina" 2009. gada novembrī. Ieslodzījumā viņš pavadīja gandrīz gadu. Magņitska nāve radīja plašu rezonansi Krievijā un ārvalstīs.

Pēc temata

Krievijas vēstniecība Kanādā kritizē valstī pieņemto "Magņitska likumu"
ASV nav gatavas atteikties no "Magņitska akta"
Krievija saista plutonija utilizāciju ar sankcijām un Magņitska likumu

Galvenie temati