Tiesa, nesen "Tēvijas Sargi" izjuta uz savas ādas latviešu sociālo tīklu apmeklētāju izmieklu, kad publicēja fotosesijas fragmentus, kuros plecīgi puiši jakās ar uzrakstu Tēvijas Sargi patrulēja bēgļu izmitināšanas centra apkaimi. Sak, nekādi bēgļi mūsu dzimto zemi kājām nemīdīs.
Toreiz tautas varoņi kļuva par dažnedažādu asprātīgu fotojoku objektu. Iespējams, tad viņi apvainojās uz humoru. Lai nu kā, taču nesen savā lapā Facebook "Tēvijas Sargi" publicēja sīku instrukciju par to, kā identificēt Latvijas tautai naidīgu humoru un neitralizēt to savā apziņā, pārgriežot vajadzīgās krāsas vadiņu. Tajā teikts, ka internetā, it īpaši sociālajos tīklos aizvien lielāku vietu ieņem izklaidējoši attēli, video ieraksti un raksti krievu valodā. "Izklaides un humora žanrs ir Krievijas specdienestu ļoti iecienīts līdzeklis sabiedriskās domas veidošanā gan Krievijā, gan ārpus tās," — skaidro instrukcijas autori. Un pat piemin nesen mūžībā aizgājušo Mihailu Zadornovu. Sak, viņš esot "viens no zināmākajiem Krievijas ārpolitikas mērķiem kalpojošiem personāžiem". Kādus tad īsti mērķus cenšas sasniegt mērķis, slēpjoties aiz jokiem un smiekliem? Pēc instrukcijas autoru domām, — ietekmes un varas iegūšana un stiprināšana. Garīgā vai informatīvā vara ir viens no trim varas balstiem līdz ar ekonomisko un fizisko (tostarp arī militāro varu) — autori demonstrē sistemātisku pieeju problēmai. Kompleksā visi trīs vaļi veido arī politisko varu.
Lai sasniegtu dominējošo stāvokli informatīvi garīgajā aspektā, jāizpilda divi uzdevumi: jāvājina konkurējošās (šajā gadījumā Latvijas) varas autoritāte (gan apšaubot spējas, gan leģitimitāti, gan uzticamību, gan autoritāti). No savas puses piebildīsim, ka nekāds īpašais humors šajā ziņā nav vajadzīgs. Atliek tikai organizēt iedzīvotāju aptauju par uzticēšanos valstij. Goda vārds, smiekli nenāk. Otrs uzdevums: jāstiprina sava autoritāte, pārliecinot par savu morālo, intelektuālo un fizisko pārākumu.
Tālāk Tēvijas Sargu eksperti secina, ka manipulācijas metodes ir efektīvākas, ja tiek izmantoti ne tikai oficiālie un atklātie, bet arī slēptie informācijas avoti, tostarp — izklaidējošs saturs, jo tas pie saviem mērķiem tiecas nemanāmi. Nu, tad jau ir skaidrs, ka tādas metodes pret Latviju tiek liktas lietā tāpēc, ka valstī liels skaits cilvēku saprot krievu valodu. Un to, kuri jau bērnībā paspējuši izgaršot padomju kultūras produktus: kino, mūziku, multiplikācijas filmas, anekdotes utt.
Tālāk raksta autori skaidro, ka cilvēks, kurš nolēmis atpūsties un izklaidēties, atslābina kritiskās domāšanas "muskuli", bet smieklīga un izklaidējoša informācija darbojas kā uzmanības novēršanas manevrs, spriež informatīvās aizsardzības speciālisti. Informācija iekļūst tieši informācijas saņēmēja zemapziņā, apejot analītiskos smadzeņu centrus, kas atrodas dažā labā galvā. Turklāt humors provocē patikamas emocijas. Nerunājot jau nemaz par kaķīšiem. Iedomājieties tikai — "Putina kaķīši!" Protams, tematika var būt daudzveidīga — no sporta un ieročiem līdz ceļojumiem un fotogrāfijām.
Tādas informācijas izplatīšanai var tikt radīti viltus profili. Taču tie var būt arī īsti. Tas liecina, ka tamlīdzīga resursa īpašnieks apzināti izplata Krievijai vēlamu informāciju, vai kļuvis par manipulācijas upuri, tāpēc ir pārliecināts, ka izplata informāciju pēc savas brīvas gribas.
Tālāk seko ieteikumi higiēnai. "Ieteicams rūpīgi šķirot lapas un profilus, kam sekojat, un kuru saturu iesakāt tālāk savam virtuālo draugu lokam", ziņot viņiem par iespējamo kaitīgo saturu. Pat, ja saturs nav ideoloģisks, jāsaprot, ka, regulāri daloties tīklā ar saturu krievu valodā, jūs stiprināt krievu valodas dominanci. Tēvijas Sargi ir pārliecināti, ka īpaši skumji ir redzēt gadījumus, kad karavīri vai zemessargi izplata Krievijas bruņoto spēku propagandas nolūkiem radītos videoklipus, tādējādi netieši atzīstot pretinieku pārākumu.
Tīklā bieži sastopami arī cilvēki, kuri ar ilgām atceras PSRS un Padomju Latvijas sasniegumus, savu dzīvi tajos laikos. Arī tas esot bīstami, jo uzvedinot uz domām par to, vai neatkarīga Latvija ir vajadzīga.
Noslēgumā autori nonāk pie secinājumiem, kam grūti nepiekrist. Pec viņu domām, Latvijā pie varas esošie politiķi ar nesaimniecisko un nepatriotisko politiku, bieži atvieglo Krievijai infokara vešanu pret Latviju.
Joki ir laba lieta, humora izjūta, pareizāk sakot, spēja saprast citas tautas jokus un anekdotes vienmēr liecina par to, cik tuvas ir tautas, par to, modīgi izsakoties, integrāciju. Nākas atzīt, ka agrāk latvieši patiešām par krievu jokiem smējās biežāk. Jā, kas zina, var jau būt, ka viņi tikai izlikās. Vai, gluži otrādi, prasmīgi izliekas tagad un valdās, lai neiesmietos? Ne jau par visiem jokiem tagad var droši pasmieties. Ko var zināt, ja nu izdzirdēs modri līdzpilsoņi?
Pirms dažiem gadiem pensionētais latviešu diplomāts Normunds Vasariņš savā lapā Twitter uzrakstīja recepti par to, kā Latvijai beidzot kļūt par īstu rietumvalsti.
Pēc viņa domām, tas notiks pats no sevis, kad mūsu sabiedrība pārstās ik gadus sajūsmināties par filmu "Likteņa ironija", kura izslēgšanu no Jaungada ētera patlaban dzīvi apspriež Pirmais kanāls.
Tomēr ģeniālas filmas, it īpaši komēdijas, izceļas ar to, ka liek ne tikai smieties, bet arī baidīties — ka tik kas neiznāk. Piemēram, 80. gados Rjazanova filma vairākus gadus neiznāca teleekrānos, ņemot vērā cīņu pret alkoholismu. Bet tagad jau bijušajās padomju republikās valda uzskats, ka tas esot bīstamas nostalģijas un padomju domāšanas recidīva izplatītājs.
Vasariņam ir taisnība. "Likteņa ironija" sakausējusi sevī visu labāko, kas bija cilvēkos padomju laikā. Inteliģence, ticība brīnumam, mīlestība un draudzība, humora izjūta, kas palīdzēja pārciest oficiālos aspektus. Nerunājot jau par dvēseliskajiem dzejoļiem, kas skan filmā.
Mainās paaudzes, un ar gadiem šo filmu Jaunajā gadā skatīsies aizvien mazāk cilvēku. Mazāk būs arī filmas galveno varoņu — to pašu ārstu un skolotāju, kuri veidoja padomju inteliģences pamatus. Un mēs droši vien kļūsim aizvien rietumnieciskāki, lai arī šī doma spiež kā tulzna pārāk ciešā kurpē.
Ir vēl viena filma, ko būt vērts atcerēties, — "Tas pats Minhauzens". Lūk, šī filma mūsdienu Latvijai patiešām ir bīstama. Tā ir jāaizliedz. Ne jau tāpēc, ka galvenā varoņa prototipam ir sakars ar Latviju, bet gan tāpēc, ka viņa frāze daudz ko izskaidro mūsdienu Latvijas dzīvē: "Nu es zinu, kur slēpjas jūsu nelaime: jūs esat pārāk nopietni. Gudra seja — tā vēl nav prāta pazīme, kungi. Visas muļķības pasaulē tiek pastrādātas ar tādu sejas izteiksmi."
