RĪGA, 8. oktobris — Sputnik. Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida intervijā Luksemburgas avīzei Mõnikord, kas iznāk igauņu valodā, jautāta par spilgtākajiem bērnības iespaidiem, nepalaida garām iespēju pastāstīt par padomju laiku "šausmām". Pēc valsts vadītājas vārdiem, viņai visdziļāk atmiņā iespiedušās viņas tuvinieku "virtuves" sarunas par politiskajiem jautājumiem, ko nebija pieņemts apspriest ārpus mājām.
Kaljulaida pastāstīja, ka tolaik cilvēkiem ārpus mājām bijusi cita dzīve. Toties mājās nākusi apziņa, ka kaut kur ir īstā Igaunija, par ko nevar runāt bērnudārzā vai skolā. "Taču mēs zinājām, ka tā eksistē," — atzīmēja prezidente un piebilda, ka šī Igaunijas valsts "ēna" kļuvusi par spilgtāko bērnības atmiņu. Kersti Kaljulaida atcerējās arī krievu valodas pārākumu padomju Igaunijā — pēc viņas vārdiem, pārdevējs esot varējis atteikties apkalpot pircēju, kurš nav pārvaldījis krievu valodu.
"Tāpēc man ir grūti saprast, kad cilvēki stāsta, ka padomju Igaunijā viņi pavadījuši saulainu bērnību," — secināja prezidente.
Mūžīgā universālā tēma
Arī iepriekš Kersti Kaljulaida negatīvi vērtē padomju periodu, piemēram, uzstājoties ANO Ģenerālajā Asamblejā Kaljulaida pieminēja Igaunijas vēlmi kļūt par ANO Drošības padomes locekli 2020.-21. gadā un atzīmēja, ka Igaunija — maza valsts, "kas bijusi okupēta 50 gadus no savas simt gadus ilgās vēstures", ļoti jutīgi uztver visu valstu un cilvēku problēmas.
Arī valsts premjerministrs Jiri Ratass labprāt stāsta visai pasaulei par Padomju Savienības "šausmām". Piemēram, Strasbūrā, iepazīstinot Eiropas Parlamenta deputātus ar Igaunijas prezidentūras ES prioritārajiem uzdevumiem, viņš nepalaida garām iespēju pastāstīt par smagajiem padomju laikiem.
"Es atceros, kāda bija dzīve slēgto robežu laikā, kad "dzelzs priekškars" — Berlīnes siena — sadalīja Eiropu. Mums nebija ļauts apmeklēt ārzemes. Pat Igaunijas salu teritorija bija slēgta — tās bija iespējams apmeklēt tikai ar atbilstošu atļauju. Es atceros, kā mani vecāki skatījās somu televīziju un klausījās "Radio Brīvība" — tie bija vienīgie logi uz brīvo pasauli," — Jiri Ratasa teikto citēja Sputnik Igaunija.
Sen pagājušo laiku stāsti
Baltijas valstis uzskata, ka laikā no 1940. līdz 1991. gadam tajās valdījusi PSRS okupācija. Krievijas valdība jau vairākkārt ir norādījusi, ka ne par kādu Baltijas valstu okupāciju 1940. gadā no PSRS puses nevar būt ne runas. Krievijas Ārlietu ministrija ir paskaidrojusi, ka Baltijas valstu iestāšanos PSRS uzskata par atbilstošu tālaika starptautiskajām tiesībām.
Ārlietu ministrijas pārstāvji uzsver, ka šajā gadījumā nav iespējams izmantot terminu "okupācija", jo karadarbība PSRS un Baltijas valstu starpā nenotika, un karaspēks tika ievests saskaņā ar vienošanos un šo valstu valdību piekrišanu. Jāpiebilst, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā laikā, kad tās atradās Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu Lielā Tēvijas kara gados) darbojās nacionālās varas iestādes.
