RĪGA, 23. decembris — Sputnik. Skolotāju lojalitātei izvirzītās prasības, kas iekļautas izglītības likumā, ir likumīgas, nolēmusi Satversmes tiesa. Informācija par to sniegta tās vietnē.
Tiesa veica "lojalitātes grozījumu" ekspertīzi pēc partijas "Saskaņa" deputātu iesnieguma. Viņi uzskata, ka šādas prasības nesamērīgi pārkāpj pedagoga vārda brīvības tiesības. Pieteikumā norādīts, ka izglītības likums ne tikai prasa pedagogu lojālu izturēšanos pret Latvijas Republiku un Satversmei lojālu uzskatu paušanu, bet arī lojālu pārliecību. Šis noteikums skar pedagogu profesionālo darbību un personisko dzīvi.
Pēc "Saskaņas" domām, "lojalitātes grozījumi" nesamērīgi pārkāpj pedagogu darba tiesības, jo "nepareizajiem" pedagogiem būs aizliegts strādāt profesijā.
Nelojālajiem vietas nav
Tiesneši konstatēja, ka pedagogi būtiski ietekmē skolēnus, un izglītības procesā svarīgs ir personīgais piemērs.
Tādējādi pienākums būt lojālam Latvijas valstij un tās Satversmei, nepārkāpt diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes pret personu aizliegumu, audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus – un stiprināt viņu piederību Latvijas Republikai pēc būtības ir attiecināts uz pedagoga un izglītības iestādes vadītāja rīcību un uzskatu izpausmi jebkurā formā, teikts tiesas lēmumā.
Tiesa uzskata, ka Latvijai kā demokrātiskai un tiesiskai valstij, ņemot vērā vēsturisko pieredzi, jāveido atklāta, toleranta sabiedrība, nepieciešams stimulēt pilsonisko aktivitāti, aizsargāt demokrātiskās vērtības un stiprināt izglītības procesus.
"Lojalitāte ir atklāts juridisks jēdziens – ģenerālklauzula. Šādu jēdzienu iestrādāšana likumā ir pieļaujama, ja kopumā ir skaidrība par to mērķi, tvērumu un saistībā ar tiem paredzētajām sekām," – teikts lēmumā.
Pēc tiesas domām, tiesisko ierobežojumu mērķis ir leģitīms – citu cilvēku un demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzība.
Tiesa nolēma, ka izglītības procesa prioritārais mērķis – nodrošināt izglītojamo tiesības saņemt tādu izglītību un audzināšanu, kas ļautu veidot un stiprināt sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, – atbilst ne tikai izglītojamo, bet visas sabiedrības interesēm. Līdz ar to likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, ir ievērojis līdzsvaru starp sabiedrības un indivīda interesēm un ar apstrīdētajām normām noteiktais ierobežojums ir samērīgs.
Raganu medības
Strīdīgos Izglītības likuma grozījumus Latvijas Saeima pieņēma 2016. gada novembrī. Tie paredz speciālas komisijas izveidi, kas meklē "nelojālos" pedagogus Latvijas skolās.
Grozījumi tika izskatīti līdz ar valsts budžetu, un tos bija iespējams noraidīt tikai kopā ar budžetu, tāpēc opozīcija nevarēja pat ierosināt prezidentam atlikt likumprojekta parakstīšanu.
Grozījumus ar sašutumu uztvēra krievvalodīgie valsts iedzīvotāji – viņi tos uzskata par "raganu medībām", kas vērstas pret krievvalodīgajiem skolotājiem.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis komentēja kritiku, teikdams, ka ikvienam, kas draudzējoties ar loģiku un veselo saprātu, esot skaidrs, ka Satversmei nelojāli cilvēki nevar strādāt par pedagogiem.
