00:56 26 Maijs 2017
Rīga+ 17°C
Tiešraide
Satversmes tiesa Rīgā

"Saskaņa" iecerējusi Satversmes tiesā apstrīdēt pedagogu "lojalitātes grozījumus"

© Flickr/ Reinis Inkēns, Saeimas Kanceleja
Latvijā
Saņemt īso saiti
15

Deputāti plāno iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā ar lūgumu vērtēt regulējuma atbilstību vārda brīvības principiem.

RĪGA, 21. decembris – Sputnik. Deputāts Andrejs Elksniņš šodien plāno pavēstīt par "Saskaņas" sagatavoto pieteikumu Satversmes tiesai, lai apstrīdētu grozījumus Izglītības likumā, kas paredz iespēju no darba atbrīvot valstij nelojālus pedagogus, informē aģentūra LETA.

Deputāti iecerējuši iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā ar lūgumu vērtēt regulējuma atbilstību Satversmes 100. un 106. pantam, aģentūru LETA informēja partijā.

Satversmes 100. pants paredz tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus, bet 106. pants – tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.

"Lojalitātes grozījumi liedz pedagogiem ne tikai paust savus uzskatus, bet arī pieturēties pie tiem. Eiropas tiesiskā telpa jau ir piedzīvojusi gadījumus, kad šādi tiesību ierobežojumi tika atzīti par cilvēktiesību pārkāpumu, tikmēr Latvijā valdošos tas nemulsina, lai virzītos policejiskas valsts virzienā un uzkāptu uz šī grābekļa," – pauž "Saskaņas" deputāti.

Šī politiskā spēka pārstāvji uzsver, ka pedagogu lojalitāti kā attieksmi nav iespējams nedz nekļūdīgi identificēt, nedz kontrolēt. Tāpat šāda ierobežojuma ietveršana valsts budžeta paketē ignorē Satversmes tiesas iepriekš paustos atzinumus par pienākumu valsts budžeta likumā un to pavadošo likumu paketē reglamentēt vienīgi tādus jautājumus, kas attiecas uz konkrēto saimniecisko gadu un ir cieši saistīti ar valsts finanšu līdzekļu izlietojumu, – teikts "Saskaņas" paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.

Kā ziņots, Saeimas vairākuma apstiprinātie grozījumi Izglītības likumā sīkāk sadala Izglītības likuma 51. pantu, kas nosaka pedagoga vispārīgos pienākumus. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis piedāvāja atsevišķi nodalīt šajā punktā iekļauto pedagoga pienākumu audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus, šos pienākumus izceļot jaunā apakšpunktā, kas noteiktu, ka pedagoga pienākums ir "audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai".

Līdz šim likuma 51. panta otrais punkts paredzēja, ka pedagoga pienākums ir "veidot izglītojamā attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti, audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus".

Šādi priekšlikums nodrošina to, ka tā dēvētie lojalitātes grozījumi Izglītības likumā par iespēju atlaist valstij un Satversmei nelojālus pedagogus attiektos uz jauno likuma panta apakšpunktu, nevis visu punktu kopumā. Tas nozīmē, ka grozījumu kontekstā pedagogi no darba varēs tikt atbrīvoti, ja tie nepildīs savu pienākumu, tostarp "audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai".

Saeima bija lēmusi, ka turpmāk likuma 30.panta ceturtais punkts būs papildināts ar normu, ka par izglītības iestādes vadītāju ir tiesīga strādāt persona, kurai ir ne tikai nevainojama reputācija un kura ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei, bet papildus personai būs jāievēro arī atšķirīgas attieksmes aizliegums. Ar šādu pašu piebildi papildināts likuma 48.pants, kas nosaka, kādas personas ir tiesīgas strādāt par pedagogu.

Tāpat mainīta 30. panta ceturtā punkta pirmās daļas redakcija, nosakot, ka izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas) vadītāju profesionālā darbība tiek novērtēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ne retāk kā reizi sešos gados. Lēmumu par izglītības iestādes vadītāja atbilstību ieņemamajam amatam pieņem, pamatojoties uz novērtēšanas rezultātiem. Ja izglītības iestādes vadītāja profesionālā darbība novērtēta neapmierinoši, personai aizliegts ieņemt izglītības iestādes vadītāja amatu. Novērtēšanas rezultātus var ņemt vērā, veicot izglītības iestādes vadītāja materiālo stimulēšanu.

Parlaments atbalstīja arī panta sestās daļas pievienošanu, tajā paredzot iespēju personai aizliegt ieņemt izglītības iestādes vadītāja amatu, ja Izglītības kvalitātes valsts dienests vai darba devējs konstatē izglītības iestādes vadītāja vai viņa rīcības neatbilstību šā likuma noteiktajām prasībām.

Likumprojekta autore – Izglītības un zinātnes ministrija – skaidroja, ka tas izstrādāts, lai pēc iespējas novērstu riskus valsts un sabiedriskajām interesēm, demokrātijai, drošībai un attīstībai, kas varētu rasties izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga prettiesiskas darbības dēļ, proti, lai novērstu to, ka izglītības iestādē strādā tās vadītājs vai pedagogs, kas ir nelojāls Latvijai un tās Satversmei, kā arī ierobežotu neracionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Likums stāsies spēkā 2017.gada 1.janvārī.

Pēc temata

Svētā vientiesība: izglītības ministrs atzinies, ka darbojas DP labā
Uztici, bet pārbaudi: Šadurskis par grozījumiem Izglītības likumā
Ušakovs: Mēs dzīvojam laikā, kas arvien vairāk sāk atgādināt aukstā kara laiku
Ušakovs: ar tādu ministru var izdzenāt visus skolēnus

Galvenie temati