RĪGA, 19. decembris – Sputnik. Lai apmierinātu politiskās intereses, Varšava atteiksies no potenciālajiem ienākumiem no "Ziemeļu straumes 2", paziņoja RT vadošais Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais eksperts Igors Juškovs.
Iepriekš Polijas premjers Mateušs Moraveckis paziņoja, ka "Ziemeļu straume 2" rada draudus Eiropai, savukārt attiecībā pret Ukrainu var izrādīties fatāla. Pēc viņa domām, kad Kijeva tiks atslēgta no gāzes tranzīta, vairs nepaliks šķēršļu galīgai situācijas destabilizācijai Ukrainā. Turklāt "Ziemeļu straume 2" "ļoti cieši savienos Vāciju ar Krieviju un izprovocēs Gazprom cenas diktēšanu, atzīmēja Moraveckis.
Juškovs atgādināja, ka Krievija nolēma būvēt gāzesvadus, apejot Ukrainu, pēc gāzes krīzes abu valstu starpā 2009. gadā.
Eksperts norādīja, ka neviens negrasās samazināt piegāžu apjomus, kuri iet caur gāzesvada Jamala – Eiropa Polijas posmu. "Tādēļ poļiem nav par ko jāraizējas, viņu caurule tiks noslogota," — uzsvēra Juškovs.
Eksperts atzīmēja, ka "Ziemeļu straume 2" varētu atnest Varšavai peļņu, savukārt pretošanās projektam tā izrāda politisku motīvu dēļ.
"Iznāk, ka Polija vaino mūs par to, ka no "Ziemeļu straumes 2" cietīs kaut kādas valstis, taču realitātē Eiropas valstu ekonomika cietīs tieši no tās atcelšanas," — piebilda speciālists.
Savukārt Krievijas senators Aleksejs Puškovs atzīmēja, ka Ukrainai draud nevis "Ziemeļu straume 2", bet gan oficiālās Kijevas antikrieviskā politika. "Ne jau "Ziemeļu straume 2" nogalinās Ukrainu, bet gan tās vadības politika: tā jau ir pazaudējusi ap 20 miljardiem dolāru sakaru saraušanas dēļ ar Krieviju, tās rezerves ir vien 5 miljardi," — uzrakstīja Twitter Puškovs.
Не Сев.поток-2 "убьет" Украину, а линия ее рук-ва: она уже потеряла ок. 20 млрд долл от разрыва связей с Россией, ее резервы — лишь 5 млрд.
— Алексей Пушков (@Alexey_Pushkov) 18 декабря 2017 г.
"Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzes vada cauruļu ar kopējo jaudu līdz 55 miljardiem kubikmetru gāzes gadā būvniecību no Krievijas piekrastes pa Baltijas jūru līdz Vācijai. Dalībnieki vienojās par sekojošu projekta daļu sadalīšanu: 50% "Gazpromam" un 10% katrai Eiropas kompānijai — OMV, BASF (Wintershall), Engie, Shell, Uniper (izgājusi no E.On). Jauno gāzes vadu plānots uzbūvēt līdzās esošajam "Ziemeļu straumei".
Krievija vairākkārt ir informējusi, ka "Ziemeļu straumes 2" projekts ir ekonomisks un tēze par "kaitējumu Eiropas enerģētiskajai drošībai" neiztur nekādu kritiku — tieši otrādi, gāzes transportēšanas maršrutu diversifikācija samazinās tranzīta riskus un palielinās tās patērētāju gāzes piegāžu drošību. Turklāt "Ziemeļu straumes 2" maršruts līdz Vācijai ir gandrīz par diviem tūkstošiem kilometriem īsāks, nekā cauri Ukrainai, kas samazina tā piegādes cenu.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Polija patērē aptuveni 15 miljardus kubikmetru gāzes gadā, no kuriem 10 miljardus kubikmetru piegādā "Gazprom". 2015. gadā valsts ziemeļrietumos darbu sāka SDG terminālis, kura jauda sasniedza piecus miljardus kubikmetru gadā. 2016. gada jūnijā Varšava informēja, ka SDG terminālis un gāzes vads, kas savienos Poliju ar Norvēģijas šelfu, nodrošinās valsts neatkarību no gāzes piegādēm "no austrumiem" līdz 2022. gadam.
Novembrī Polijas ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis apstiprināja, ka Varšava nepagarinās līgumu par Krievijas gāzes piegādi, kas beidzas 2022, gadā, turklāt pēc Krievijas ĀM vadītāja teiktā, Varšava "mudina citas valstis, piemēram, Horvātiju arī celt gāzes terminālu Adrijā, lai tas varētu nodrošināt to Eiropas daļu ar gāzi no citām pasaules valstīm."
