RĪGA, 19. decembris – Sputnik. Gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecības projekta īstenošana varētu novest pie fatālām sekām Ukrainai, uzskata Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis, vēsta RIA Novosti.
"Mēs uzskatām, ka Nord Stream 2 ir ļoti kaitīgs projekts, kurš apdraud Centrālās Eiropas drošību. Tas ir projekts, kurš varētu būt pat nāvējošs Ukrainai, mūsu tiešajai kaimiņienei," — pateica Moraveckis radiostacijas "Ščecina" ēterā.
"Ukrainas atslēgšanas brīdī no gāzes tranzīta nepaliks šķēršļu vēl lielākai situācijas destabilizēšanai Ukrainā," — piebilda Moraveckis.
Pēc viņa domām, "Ziemeļu straume 2" vienlaikus ļoti cieši savieno Vāciju ar Krieviju un noved pie tā, ka Polija atkal tiks pakļauta cenas diktēšanai, ko veiks Gazprom un Krievija."
Savukārt oficiālais Vācijas valdības oficiālais pārstāvis Štefens Zaiberts 18. decembra brīfingā paziņoja, ka Vācija uzskata par svarīgu "Ziemeļu straumes 2" projekta īstenošanas seku kontroli, tostarp, arī Ukrainā.
"Iepriekš mēs esam daudz runājuši par to, mums vienmēr bijis svarīgi, lai šīs komerciālās aktivitātes sekas būtu kontrolējamas tās skartajām valstīm, piemēram, Slovākijai un vispirms Ukrainai, lai būtu nodrošināta izgāšanās neiespējamība. Tas ir politisks uzdevums, kurš ir saistīts ar šo komerciālo lēmumu," — pateica Zaiberts.
Viņš piebilda, ka Vācijas valdības pozīcija attiecībā pret "Ziemeļu straumi 2" paliek nemainīga, kā pret "komerciālu kompāniju-dalībnieku lēmumu, kuram "jāatbilst esošajai likumdošanai".
"Ziemeļu straume 2", kura palaišana ieplānota uz 2019. gadu, ir visīsākais Jamala gāzes piegādes ceļš Eiropas rietumu reģioniem – par 1885 km īsāks, nekā tranzīts caur Ukrainu.
Gazprom bieži dēvēja Ukrainas gāzes transportēšanas maršrutu par nedrošu partneru tranzīta saistību neizpildīšanas draudu dēļ, iespējamās gāzes izvadīšanas dēļ no caurules vai nepietiekamas pazemes glabātuvju aizpildīšanas dēļ nepieciešamā spiediena līmenī ziemas perioda maksimālajās piegādēs. Ukraina noliedza visas šīs apsūdzības, kā arī protestēja pret alternatīvu Gazprom gāzesvadu maršrutu parādīšanos Eiropā.
Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Ungārija, Slovākija, Rumānija un Dānija arī iestājas pret šī jaunā gāzesvada celtniecību. Pēc valstu domām, projekts draud ar ģeopolitiskās destabilizācijas riskiem un varētu novest pie konkurences ierobežošanas
